Jau pusotru gadu es strādāju kopā ar Latvijas Restorānu biedrību, lai panāktu taisnīgākas nodokļu sistēmas ieviešanu vismaz vienā nozarē. Šajā laikā esmu veicis virkni aprēķinu, kā samazinātā PVN piemērošana restorāniem tiks kompensēta ar lielākiem budžeta ieņēmumiem no darbaspēka nodokļiem.
Bieži vien sarunās ar ierēdņiem (un arī ar citu nozaru pārstāvjiem) izskan doma, ka Latvijā ir vienkārši pārāk daudz restorānu, tāpēc jau tipiskais restorānu nozares spēlētājs nevar izdzīvot, strādājot "baltajā zonā". Atklāti tiek teikts – lai tak nozare pazaudē kādu restorānu – paliks taču vēl citi, kas pārdalīs bankrotējušo uzņēmumu klientus un visi būs laimīgi, turklāt strādās "baltajā zonā".
Ņemot vērā, ka šāds arguments izskan arvien biežāk, mēģināju pamodelēt, kas notiks gadījumā, ja tiešām restorānu nozare sakārtosies "the hard way". Izmantoju pēdējos pieejamos nozares statistikas datus – un prognoze sanāca visai dramatiska. Manā skatījumā situācija tuvāko gadu laikā varētu attīstīties sekojošā secībā.
Nozares smagā piezemēšanās
Pieņemsim, ka Valsts ieņēmumu dienesta kontroles pasākumu rezultātā visi nozares spēlētāji sāk maksāt visas algas oficiāli. Lai to izdarītu un nozare strādātu vismaz "pa nullēm", restorāniem būs nepieciešams pacelt cenas vismaz par 23%.
Savukārt cenu celšana novedīs pie pārdošanas apjomu krituma. Jo jāatceras, ka ēdienreizes ārpus mājas noteikti nav pirmās nepieciešamības lieta un no tās var samērā viegli atteikties. Rezultātā – restorānu kopējā apmeklētība Latvijā kritīsies vismaz par 38%.
Apjomu kritums nozīmēs, ka visiem restorāniem klientu nepietiks. Attiecīgi – daļa no restorāniem būs spiesti slēgt savu biznesu un atlaist darbiniekus. Šo restorānu klienti pārdalīsies starp pārējiem restorāniem un nodrošinās tiem nepieciešamo apgrozījumu. Nozare strādās pilnīgi "baltajā" režīmā, bet cena, ko nozare par to samaksās būs 11 020 jauni bezdarbnieki un 738 slēgti uzņēmumi.
Atcerēsimies, ka šeit mēs runājam tikai par "ideālo" scenāriju. Reālajā dzīvē situācija būs kaut kur pa vidu starp esošo situāciju un iepriekš aprakstīto "ideālo" – atkarībā no kontroles pasākumu efektivitātes un nozares spēlētāju struktūras.
Kāpēc apmeklētāju kritums par 38%?
Ja paņemsiet jebkuru ekonomikas grāmatu, kurā tiek aprakstīts tāds jēdziens kā pieprasījuma elastība, tikpat kā visās būs norādīts, ka restorānu ēdieniem cenu elastība ir -2,27. Salīdzinājumā ar citām precēm un pakalpojumiem, tas nozīmē, ka pircēji viegli var atteikties no pakalpojuma, ja tas kļūs nesamērīgi dārgs.
Vairums mācību grāmatu citē Hauthakera un Teilora pētījumu par cenu elastīgumu ASV dažādām preču kategorijām. Šis pētījums ir publicēts prestižajā "Harvard Business Review", un man nav pamata apšaubīt tā piemērotību arī Latvijas situācijai. Patiesībā, Latvijā, ja iestāsies minētais scenārijs, restorānu ēdienu cenu elastība varētu izrādīties vēl augstāka, jo pastiprinātie kontroles pasākumi noteikti attieksies arī uz citām nozarēm un novedīs pie cenu celšanas arī citām precēm un pakalpojumiem.
Nepielūdzamā matemātika
Minētie skaitļi nav izdomāti, visus aprēķinus esmu salicis precīzā finanšu modelī. Galvenais secinājums – ja nonāksim līdz nozares legalizācijai bez atbalsta pasākumiem, tad budžeta ieņēmumi pieaugs par 42 miljoniem eiro gadā. It kā jauki, bet tas maksās minētos 11 tūkstošus darbavietu un 738 uzņēmumus. Turklāt bezdarbnieku pabalsta apjoms varētu sasniegt 20,1 miljonu eiro.
Principā, ja uztvert šo kā mācību grāmatas vingrinājumu nevis reālu cilvēku dzīvi, atbilde ir viennozīmīga. Ieguldām 20 miljonu eiro bezdarbnieku pabalstos un jau pirmajā gadā savāksim papildu 42 miljonus budžeta ieņēmumu! Tas ir 100% gada ienesīgums!
Tomēr jāņem vērā, ka šiem ieņēmumiem būs virkne negatīvu sociāli ekonomisko efektu. Piemēram, stingrāki kontroles pasākumi nozīmēs būtiski lielāku cilvēkstundu patēriņu no VID inspektoru puses. Tas realitātē nozīmēs vai nu algu fonda palielinājumu, vai nu uzmanības novēršanu no citām tikpat problemātiskām nozarēm.
Redzot šī brīža noskaņojumu, varu garantēt, ka arī daudzi uzņēmēji, kuri būs spiesti slēgt savus restorānus, savus nākamos biznesus veidos jau citās valstīs, nevis Latvijā. Arī tie, kuri paliks bez darba, apsvērs domu pārcelties uz dzīvi ārpus Latvijas. Jautājums – cik Latvijas ekonomikai izmaksā viens aizbraucējs? Un ja nu darbinieku atlaišanas procesa kulminācija sakrīt ar nākamo ekonomiskās lejupslīdes ciklu?!
Lai arī kurš no scenārijiem piepildīsies – skaidrs, ka neviens no tiem nenesīs gaidīto efektu, jo nav ilgtspējīgs ne restorānu nozares, ne Latvijas ekonomikas attīstībai.
