Andris Vārna: Mīts, ka VNĪ pārvaldībā atrodas lērums Latvijas graustu, neatbilst patiesībai
Foto: Publicitātes foto

Viens no VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) darbības lielākajiem izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē – tas nozīmē vērtīgo valsts īpašumu saglabāšanu un attīstību, kā arī ilgtspējīgu valsts īpašumu pārvaldību, tāpēc mūsu prioritāte ir esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. VNĪ mērķtiecīgi strādā pie degradēto īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, radot iespēju to jaunai attīstībai. Gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts pārvaldes vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai un ilgtspējīgu biroju, tai skaitā iestāžu centralizēto biroju izveidei, kas rada izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī starptautiskās NĪ pārvaldītāju asociācijas "The Public Real Estate Collaborative Network" (kuras biedrs ir VNĪ) 2019. gada pārskats liecina, ka kopumā pasaulē valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā dominē pārvaldības centralizācija, valsts nekustamo īpašumu portfeļa un portfelī esošo biroju īpašumu optimizācija un nevajadzīgo īpašumu pārdošana. Tas kopumā paaugstina valsts pārvaldes efektivitāti un atbilst VNĪ esošajam darbības virzienam.

Lai gan valstī nav pieejamas statistikas par kopējo degradēto būvju skaitu, tāpat arī sapratne par to, ko mēs saucam par vidi degradējošu būvi un kurā kategorijā – A, B vai C (ar nelielām degradācijas pazīmēm) tā iederas, daudzkārt atšķiras, ir pamats secināt, ka nospiedošais vairums degradēto īpašumu ir privātīpašumi – VNĪ un pašvaldību pārziņā esošo objektu skaits ir neliels. Piemērs tam ir Rīgas pašvaldība. Pēc Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas klasifikācijas Rīgā šobrīd ir 634 vidi degradējoši objekti, no tiem 23 jeb 3,6% ir valsts pārvaldībā esošas būves (A un B kategorija), 12 – pašvaldības pārziņā esoši īpašumi, bet vairākums – teju 600 būves ir privātīpašumi.

VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs – tie ienāk un iziet no VNĪ portfeļa, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem vai tiesas spriedumiem. Tādejādi ik gadu VNĪ nonāk vairāki desmiti valsts īpašumu dažādā tehniskā stāvoklī, vairumā gadījumu tie ir degradēti īpašumi, dažkārt arī ar bīstamiem atkritumiem. Kopumā kopš 2018. gada sākuma, kad VNĪ portfelī bija ap 200 no valsts tai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), VNĪ pārņēmusi vēl 49 degradētas būves, no tām 13 ir bijušie Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumi reģionos – lielākoties tās ir mācību iestādes, kas savu darbību pārtraukušas. Vairums VNĪ nodoto īpašumu ir bezsaimnieka manta vai likvidētu uzņēmumu īpašumi.

Atbilstoši VNĪ stratēģijai, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, novērtējam katra īpašuma stāvokli, iespējas to izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatām mums nodoto īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenārijus. Īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti – tie galvenokārt nonāk pārdošanā publiskas izsoles ceļā vai tiek nodoti citiem valdītājiem (iestādēm, biedrībām vai taml.). Ilgtermiņā valstij neizmantoto īpašumu uzturēšana ir dārga. Piemēram, Tetera nama, kas ilgstoši nerod pielietojumu valsts vajadzībām, uzturēšana ik gadu izmaksā valstij 90 tūkstošus eiro.

Mērķtiecīga darba, veiksmīgas pārdošanas vai objektu nodošanas citiem pārvaldītājiem rezultātā kopš 2018. gada esam pārdevuši 81 degradētu būvi, demontējuši 30, nodevuši citām publiskām personām (ministrijām, pašvaldībām) – 14 īpašumus, tādejādi degradēto īpašumu skaits VNĪ portfelī ir būtiski samazinājies – no šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 13% no Latvijas valsts īpašumiem, 86 ir degradēti (ar A un B kategorijas grausta statusu). No tiem 26 īpašumi atrodas Latgalē, 22 – Vidzemē, 10 – Kurzemē, 8 – Zemgalē, 7 – Pierīgā, savukārt Rīgā šobrīd ir 13 VNĪ pārvaldībā esoši vidi degradējoši objekti, par kuriem tiek maksāts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

VNĪ pārvaldībā nodoto degradēto īpašumu sakārtošanai ir skaidrs rīcības plāns – lielākā daļa īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa tie atjaunoti, lielākoties tie ir kultūrvēsturiskie objekti. Piemēram, 2. lasījumā tiek virzīts likumprojekts par 5 būvju Ezermalas ielā 24, 26 un 28c Rīgā tiek virzīts nodošanas biedrības "Latvijas mazpulki" vajadzībām. Valsts pārvaldei nederīgie īpašumi, nonākot juridisko vai privātpersonu īpašumā, iegūst attīstības perspektīvu, turklāt tos var iegūt par ekonomiski pamatojamu cenu.

Vairākām ēkām, kā piemēram, bijušajam muitas namam Krišjāņa Valdemāra ielā 1 un "Saktas" ēkai – Latvijas vēstures muzeja ekspozīcijas mājvietai Brīvības bulvārī 32, Rīgā uzsākti atjaunošanas projekti. Atjaunošanas darbu rezultātā šogad vairākiem īpašumiem Rīgā, tostarp izstāžu zālei "Arsenāls" Torņa ielā 1, Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības ielā 55, administratīvajām ēkām Merķeļa ielā 11 un Kr. Valdemāra 17A, degradēto īpašumu statusi atcelti.

Vairāki degradēti īpašumi Rīgā savu atjaunošanu vēl gaida – tie rezervēti valsts vajadzībām kultūras funkcijai, kā piemēram, īpašumi Kronvalda bulvārī 6 un Pils laukumā 2, Rīgā. To atjaunošana ir racionāla un saimnieciska tikai tad, kad būs skaidrs to nākotnes pielietojums – šo ēku lietotājs un viņu vajadzības.

Viens no VNĪ šogad pārņemtajiem degradētajiem īpašumiem ir 2017. gadā likvidētās AS "Zemgales piens" bijušās pienotavas, katlu mājas un saimniecības ēkas Vītiņu ielā 15A un 15B, Auces centrā ar bīstamiem atkritumiem. Auces novada pašvaldība vērsās pie VNĪ pēc palīdzības, lai rastu risinājumu vides apdraudējuma novēršanai nekustamajā īpašumā, minot, ka "tas atrodas blakus Auces vidusskolas ēkai, kamdēļ, ar 1. septembri uzsākot mācību sezonu šajā nekustamajā īpašumā, atrodošies naftas produktu atkritumi potenciāli var apdraudēt Auces vidusskolas skolēnu veselību un dzīvību". Pārņemot īpašumu, teritorija tika nekavējoties atbrīvota no 62 tonnām naftas produktu atkritumu, kā arī drīzumā notiks īpašumā esošo degradēto būvju demontāža, kas radīs iespēju īpašuma jaunai attīstībai. Bīstamo atkritumu – naftas produktu atkritumu – novēršanas darbu veikšanai un degradētās vides teritorijas sakārtošanai, t.sk. būvju demontāžai, VNĪ novirzīs finansējumu ap 80 000 eiro apmērā, kas rasts no VNĪ 2020. gada atsavināšanas ieņēmumiem.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šobrīd atjaunošanas procesā ir fasādes vairākām valstiski nozīmīgām ēkām Rīgā – Ekonomikas ministrijas ēkai Brīvības iela 55, Veselības ministrijas ēkai Brīvības ielā 72, Tiesībsarga biroja ēkai Baznīcas ielā 25, Farmācijas muzeja ēkai R. Vāgnera ielā 13, "Saktas" ēkai Brīvības bulvārī 32, Muitas nama jeb Iekšējā drošības biroja ēkas fasādei Kr. Valdemāra ielā 1A, Rīgā , KNAB ēkas fasādei Citadeles ielā 1 un citām. Šogad VNĪ vadībā pabeigta vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē mājos 9 prokuratūras struktūrvienības, tāpat pabeigti energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, kā arī fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums Valsts nekustamie īpašumi Būvniecība Ekonomikas ministrija Izglītības un zinātnes ministrija KNAB Rīgas dome Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form