Andžela Veselova: Digitālo platformu ietekme ekonomikā – attīstības tendences
Foto: Publicitātes foto

Digitālās platformas (DP) (koplietošanas platformas, meklētājprogrammas, sociālie tīkli, elektroniskās komercijas platformas utt.) un to izveidotās ekosistēmas transformē ne tikai veselas nozares, bet kļūst par ekonomikas izaugsmes, inovāciju un konkurences virzītājspēku. Digitālās ekonomikas laikmetā tās ekonomikas aģentiem paver jaunas un nebijušas iespējas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

DP palielina biznesa procesu efektivitāti, nodrošina ātru un uzticamu komunikāciju, rada iespējas attīstīt dalīšanās ekonomiku. Tās ļauj īstenot jaunas vērtības radīšanas pieejas, kā arī nodrošina mijiedarbības un apmaiņas mehānismus starp ekonomikas aģentiem, vienlaikus samazinot ģeogrāfijas un laika faktoru lomu.

Līdz ar plašo mobilo ierīču izmantošanu, pieaugošu piekļuvi ātrgaitas internetam un digitālo tehnoloģiju attīstību (mākslīgais intelekts, lielo datu apstrāde, mākoņskaitļošna utt.), DP atrod praktisku pielietojumu daudzās darbības jomās. Piemēram, sociālie tīkli ("Facebook", "Twitter", "Instagram" utt.) un ziņu apmaiņas platformas ("WhatsApp", "Telegram", "WeChat" utt.) transformē cilvēku mijiedarbības modeļus, un meklētājprogrammas ("Google", "Bing", "Yandex" utt.) nodrošina tūlītēju piekļuvi plašām informācijas datu bāzēm, bet e-komercijas platformas ("Amazon", "Alibaba", "eBay" u.c.) maina tirdzniecības metodes un mehānismus. Savukārt koplietošanas platformas ("AirBnB", "Uber", "Lyft" u.c.) ir radījušas revolūciju preču un pakalpojumu apmaiņā, nodrošinot patērētājiem vispārēju piekļuvi precēm un pakalpojumiem bez nepieciešamības tās iegādāties īpašumā.

DP salīdzinoši īsā laikā ir ieguvušas ievērojamu tirgus varu, kļūstot par monopolistu dažādās ekonomikas jomās, daļēji vai pilnībā aizstājot tradicionālos tirgus dalībniekus. Vienlaikus jaunu inovāciju parādīšanās rada pastāvīgu konkurences spiedienu pat uz globālajiem platformu līderiem.

DP neapšaubāmi ir vairākas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem ražošanas uzņēmumiem. Viena no tām ir darījumu, laika u.c. izmaksu samazināšana. Vienlaikus platformu darbība saistīta ar nopietniem riskiem un draudiem, piemēram, personas datu konfidencialitātes jautājums, iespējamas manipulācijas ar DP dalībniekiem, nozarēm un valstīm utt. Tāpēc ir aktualizējusies nepieciešamība izstrādāt un ieviest adekvātu un elastīgu DP starptautisko un nacionālo normatīvo regulējumu. Atsevišķas diskusijas vērta ir "valsts kā platforma" (Government as a Platform, GaaP) izveides izpēte.

DP savā būtībā ir hibrīdas struktūras, kas vērstas uz vērtības radīšanu, nodrošinot tiešu mijiedarbību un darījumus starp vairākām trešo personu grupām un lietotājiem. DP ļauj savienot vajadzības ar resursiem, izmantojot dažādus mijiedarbības formātus: cilvēks – cilvēkam (people-to-people), cilvēks un mašīna (people-to-machines) vai mašīnas ar mašīnām (machines-to-machines).

Digitālās platformas jēdziens ietver gan pašu tehnoloģisko uzbūvi, gan platformas biznesa modeli un ekosistēmu. Platforma kā biznesa modelis ir modelis, ar kura palīdzību, izmantojot tehnoloģiju platformu, tiek nodrošināta tieša mijiedarbība un darījumi starp uzņēmumiem, izmantojot jaunas metodes un mijiedarbības formas, vērtības radīšanu un cenu noteikšanu. Tas platformu atšķir no tirgotājiem un klasiskajiem starpniekiem, kur nav tiešas mijiedarbības starp ieinteresētajām pusēm, kā arī no vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kas apvieno vienu tirgus pusi vienā īpašumtiesību struktūrā.

Šajos biznesa modeļos ietilpst, piemēram, platformu modeļi dažādu aktīvu koplietošanai, ieskaitot koplietošanas (sharing) vai vienādranga (peer-to-peer) platformas. Piemēram, "AirBnB" platformā nekustamā īpašuma īpašnieki (iznomātāji) un viņu klienti (īrnieki) var tieši sadarboties, lai noslēgtu īstermiņa īres mājokļu darījumus. Dažādu DP dalībnieku kopums, kas rada vērtību caur mijiedarbību un konkurenci DP ietvaros, kā arī attiecību sistēma starp tām veido platformas ekosistēmu. Lai uzturētu platformas ekosistēmas pilnīgumu un drošību, DP īpašnieki un vadītāji kopā ar pašpārvaldi un citiem pārvaldības mehānismiem nodrošina nepieciešamo ekosistēmas dalībnieku kontroles un motivācijas līmeni.

Izšķir četrus galvenos platformas dalībnieku veidus: platformas īpašnieki (īpašnieki), pārvaldnieki (nodrošinātāji), papildinātāji (DP galveno un perifēro elementu izstrādātāji) un galalietotāji (patērētāji, piegādātāji utt.).

DP var darboties mikro, makro, mezo un globālā līmenī. Tās var izmantot atsevišķos uzņēmumos(iekšējās platformas), dažādās vērtību radīšanās ķēdēs, kā arī nozaru (ārējās) platformas, kas uz līdera platformu bāzes izveido nozares ekosistēmas. Ārējās digitālās platformas bieži ir konkurētspējīgākas, jo ir plašs tīkla efekts un lielāka atvērtība inovācijām.

Ekonomikā pastāv vismaz trīs dažādi platformu modeļi, kas atšķiras atkarībā no tā, kam pieder īpašums un kurš nosaka cenas un citus nosacījumus: decentralizēti, centralizēti un hibrīdi modeļi. Decentralizētajā modelī ("AirBnB" u.c.) aktīva īpašnieks (piegādātājs) izveido nosacījumus un tieši piedāvā aktīvu lietotājam. DP saved kopā aģentus un atvieglo darījumu veikšanu apmaiņā pret nelielu komisijas maksu. Sākotnējās kapitāla izmaksas ir zemas, taču platformai ir jāpiesaista piegādātāji, lai nodrošinātu atbilstošu piegādes līmeni. Centralizētajā modelī ("Zipcar", "Rent the Runway" u.c.) platformai pieder aktīvi un tā nosaka cenas. Tai ir lielāka kvalitātes kontrole un standartizācija nekā decentralizētai platformai, un tā paņem lielāko daļu no darījuma izmaksām, vienlaikus tās mērogošanas izmaksas arī ir daudz augstākas. Ir nepieciešams ievērojams avansētais kapitāls un augsta DP efektivitātes līmeņa nodrošināšana. Savukārt hibrīd modelī ("Uber", "Lyft" u.c.) aktīvu īpašnieki piedāvā pakalpojumus par cenu un standartiem, ko nosaka DP. Valdīšana un risks ir decentralizēts, bet standartizācija un pakalpojumu līmeņi ir centralizēti. Tāpat kā decentralizēta modeļa gadījumā hibrīdmodelī sākotnējās izmaksas ir zemas, bet piegādātāju piesaistei ir izšķiroša nozīme. DP ir arī rūpīgi jāpārvalda attiecības ar piegādātājiem, jo viņiem ir mazāka kontrole nekā ar decentralizētajā modelī.

Viena no galvenajām visu DF priekšrocībām ir jauns biznesa modelis, kura ietvaros iespējams samazināt tradicionālās starpniecības lomu un attiecīgi subjektu darījumu, transakciju, laika un citas izmaksas. Saskaņā ar starptautiskās kompānijas "PricewaterhouseCoopers" aptaujas rezultātiem, 56% no pasažieru pārvadājumu platformas lietotājiem ("Uber", "Lyft", "Zipcar", "RelayRides", "Car2Go" utt.) tos izvēlas labākas cenas dēļ, 32% – plašākas izvēles tirgū dēļ, bet 28% uzskata, ka tiem ir ērtāka piekļuve pakalpojumiem.

Vienlaikus DP nodrošina uzņēmumiem salīdzinoši lētu piekļuvi globāliem tirgiem un vērtību veidošanas ķēdēm. Piemēram, ievietojot mobilo aplikācijas "App Store" vai "Google Play" platformās vai nodrošinot dažādus produktus un pakalpojumus caur "Amazon", "eBay", "Taobao" platformām, uzņēmēji iegūst tūlītēju piekļuvi simtiem miljonu potenciālajime patērētājiem visā pasaulē. DP arī samazina tirgū ienākšanas šķēršļus, tādejādi stimulējot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi. Piemēram, aptuveni 43% britu "Etsy" e-komercijas platformas pārdevēju, kas specializējas rokdarbu un "vintage" izstrādājumu pārdošanā, norādījuši, ka "Etsy" bija pirmā tirdzniecības platforma, kurā viņi sāka veikt uzņēmējdarbību, bet 36% respondentu norādīja, ka bez konkrētās DP, visticamāk, nebūtu uzsākuši iesaistīties šādās aktivitātēs.

DP biznesa modeļos izmantotā servisa pieeja "viss kā pakalpojums" (everything-as-a-service ) un ērtu apmaksas formu (pay-as-you-go) izmantošana pielietošana sekmē sortimenta paplašināšanu un patērētājiem sniegto produktu un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Vienlaikus darījumu izmaksu un piegādātāju izmaksu samazināšana var nodrošināt zemākas cenas patērētājiem. DP apkopotie personas dati ļauj individualizēt mijiedarbību ar DP dalībniekiem, tostarp personalizējot un uzlabojot produktu un pakalpojumu kvalitāti.

Kompānijas "PricewaterhouseCoopers" prognozē, ka dalītās ekonomikas apjoms līdz 2025. gadam varētu sasniegt 335 miljardus ASV dolāru, kas ir pieaugums par 20 reizēm kopš 2013. gada.

Viens no galvenajiem draudiem, kas saistīts ar DP darbību, ir personas datu konfidencialitātes problēma. DP vāc un apstrādā lielu apjomu datus par dalībniekiem, izsekojot viņu darbībām un personiskajai informācijai. Datus var izmantot, piemēram, reklāmas nolūkos vai, lai manipulētu ar DP dalībniekiem, tirgiem un pat valstīm. Pastāv arī citi DP problēmjautājumi, piemēram, trūkst skaidra un elastīga starptautiskā un nacionāla līmeņa normatīvā regulējuma, kā arī tiesu prakses. Platformas var izmantot arī negodprātīgi, piemēram, negodīgu cenu noteikšanai un negodīgai komercpraksei, pārkāpjot arī platformās iesaistīto darbinieku tiesības un nenodrošinot sociālās garantijas – pensijas, apmaksātus atvaļinājumus utt.

DP arī būtiski ietekmējušas pasaules lielāko uzņēmumu sarakstu. Ja 2008. gadā desmit vērtīgāko publisko uzņēmumu sarakstā lielākā daļa bija preču nozares uzņēmumi, un starp tiem vienīgais platformas uzņēmums bija "Microsoft", tad šobrīd uzņēmumu topa augšgalā ir septiņi uzņēmumi – "Apple", "Microsoft", "Amazon", "Google", "Facebook", "Alibaba" un "Tencent"). Šo uzņēmumu kopējā tirgus kapitalizācija ir aptuveni 4,5 triljoni ASV dolāru.

Lielākā daļa lielo platformu uzņēmumu atrodas ASV un Ķīnā, kā arī darbojas Lielbritānijā, Indijā, Japānā, Vācijā un Krievijā. Pēdējos gados tiek novērots platformas gigantu dominējošā stāvokļa pieaugums. Piemēram, vidējais aktīvo "Facebook" lietotāju skaits visā pasaulē saskaņā ar "Statista.com" datiem, pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis gandrīz 12 reizes no 197 miljoniem cilvēku līdz 2,3 miljardiem cilvēku mēnesī. Aktīvu izaugsmi uzrāda arī sociālais tīkls "Instagram" – 11 reizes, no 90 miljoniem cilvēku 2013. gadā līdz vienam miljardam cilvēku 2018. gadā. Savukārt "WhatsApp" lietotāju skaits ir pieaudzis gandrīz astoņas reizes un pašlaik sasniedz 1,5 miljardus cilvēku. Kā iespaidīgu izaugsmes piemērs, kas nav radies ASV, var minēt ķīniešu platformu "WeChat", kuru 2018. gadā lietoja jau 1,1 miljards cilvēku.

Platformu monopolizācija un tradicionālo tirgus dalībnieku aizstāšana platformu tīkla efektu un nestandarta cenu politikas dēļ rada nopietnas bažas dažādu valstu valdībām un zinātnes un ekspertu kopienām. Tajā pašā laikā, kā rāda prakse, starp platformām bieži ir oligopolistiskā konkurence, ko veicina strauja tehnoloģiju attīstība. Daudzus pēdējās desmitgades platformu gigantus ("Windows", "MySpace", "Nokia", "Blackberry") īsā laikā ir izkonkurējuši "iesācēji" – "Apple", "Google", "Facebook". Tādējādi, neskatoties uz to, ka pašreiz nav skaidru risku, kas varētu izraisīt kādu nobīdi esošo digitālo platformu līderpozīcijās, tomēr ņemot vērā straujās un neprognozējamās tehnoloģiskās izmaiņas, nevienai platformai nav garantēts dominējošs stāvoklis tirgū ilgtermiņā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

WhatsApp Uber Jaunuzņēmumi IKT nozare Amazon Apple ASV eBay Facebook Google Instagram Microsoft Nokia Twitter Windows
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form