Anna Medne: Nesagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu
Foto: Publicitātes foto

Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā, var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos. Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro, nodokļa faktiski nav.

Jāpārveido sociālā sistēma

Samazinot otru komponenti – valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu – var rasties problēmas ar visu sociālo apdrošināšanas sistēmu, jo šīs iemaksas veido pensiju, bezdarba, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas fondu. Ja kaut ko plāno mainīt šajās iemaksās, būtībā jāpārveido visa sistēma.

Izpētot šī nodokļa vēsturisko attīstību, redzamas kopējās likmes svārstības divu procentpunktu robežās. Periodā no 2003.-2010. gadam nodokļa likme sastādīja 33.09%, pirmais būtiskais likmes palielinājums bija no 2011. gada līdz 2013. gadam ar kopējo likmi 35,09%. 2014. gadā notika brīnums, jo nodokļa likme tika samazināta par vienu procentpunktu, un periodā līdz 2017. gadam tā bija 34,09%. Bet no 2018. gada kopējo likmi palielināja par vienu procentpunktu, kas tika veltīts veselības apdrošināšanai.

Ilgtermiņa risinājums – cīņa ar ēnu ekonomiku

Ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme tiek samazināta, noteikti jābūt skaidram plānam par to, kā kompensēt nodokļu iztrūkumu. Ilgtermiņa risinājums viennozīmīgi varētu būt ēnu ekonomikas apjomu samazināšana, tomēr tas var prasīt ļoti ilgu laiku, bet sociālā sistēma tik ilgi nevar gaidīt.

PVN kā bieži piedāvāts "ielāps"

Kā viens no piedāvātajiem risinājumiem nodokļu iztrūkuma kompensēšanā, izskanēja piedāvājums palielināt PVN likmi, kas būtu pilnīgā pretrunā ar šī brīža centieniem panākt samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem – svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Arī 12% likme grāmatām joprojām ir viena no augstākajam Eiropā. Kopumā par PVN palielināšanu runā jau vairākus gadus, bet uzņēmēju organizācijas ir pietiekami aktīvas savu nozaru pārstāvniecībā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas Restorānu biedrība, kas aktīvi cīnās par samazināto PVN nozares pakalpojumiem. Iespējams, var diskutēt un analizēt iespējas celt PVN noteiktām preču grupām, tomēr arī šeit viss nav tik viennozīmīgi, jo pat dažu procentu pieaugums, piemēram, sadzīves precēm un pakalpojumiem radītu nopietnu cenu kāpumu. PVN, salīdzinot ar citiem nodokļiem, ir daudz vieglāk iekasējams, tāpēc tas bieži tiek piedāvāts kā iespējamais "ielāps".

Neatteikties no domas par minimālās algas celšanu

Nodokļu sloga jautājums ir ļoti komplekss, tāpēc baidos, ka skaļi paziņojumi par to, samazinot darbaspēka nodokli un ceļot PVN, viss būs līdzsvarā un bez darba palikušie cilvēki varēs ātrāk atgriezties darba tirgū, ir diezgan populistisks. Nonākot līdz reālām izmaiņām, būtiski pirms tam veikt rūpīgus aprēķinus. Tāpat jāņem vērā, ka ar nākamo gadu tika plānots celt minimālās algas, kas nozīmē arī lielākus līdzekļus sociālajā sistēmā. Ļoti ceru, ka šis plāns netiks atcelts.

Šobrīd viennozīmīgi jāmeklē risinājumi, kas sekmēs darba tirgus atgūšanos, tomēr tas nevar notikt uz sociālās apdrošināšanas sistēmas rēķina, jo arī tā krīzes apstākļos kalpo kā glābiņš daudzām iedzīvotāju grupām.

Pēc algas dienas, mēs darbinieki, saņemam no darba devēja informējošu dokumentu, tā saucamo "algas lapiņu" par algas aprēķinu, kurā redzama bruto alga, aprēķinātie un ieturētie nodokļi. Šajā paziņojumā vajadzētu ietvert arī darba devēja aprēķināto un budžetā samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu 24,09%, par kuru mums, darbiniekiem, pret darba devējiem ir jājūt pateicību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2020 Koronavīruss Covid-19 Nodokļi PVN
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form