Armands Kalniņš: Kā digitalizācija ietekmējusi darba aizsardzības praksi Latvijā
Foto: LETA

Mūsdienu straujajā ikdienas ritmā pastāv risks, ka darba aizsardzības mapīte labākajā gadījumā noputējusi stāv kādā plauktā. Kāpēc ir svarīgi darba aizsardzības jautājumus uztvert nopietni ikvienā uzņēmumā, neatkarīgi no nozares un darbinieku skaita? Kā darba aizsardzības sektors mainījies pēdējo 10 gadu laikā un kāpēc digitalizācija ir milzīgs palīgs nozares sakārtošanā un modernizēšanā?

Ja skatāmies uz darba aizsardzības jomu laika griezumā, tad lielāko atšķirību varam redzēt tieši datu uzglābšanas jautājumā. Ja pirms 10 gadiem darba aizsardzības dokumentu kopums lielākoties bija uzglabāts fiziskās papīra lapās jeb visa informācija glabājās drukātā formātā kādā ne tik bieži aiztiktā mapē, tad šobrīd līdz ar tehnoloģiju attīstību modernos un atbildīgos uzņēmumos arī darba aizsardzības jautājumi piedzīvo digitalizāciju.

Lielākais klupšanas akmens fiziskai mapei un datiem, kas nav digitalizēti, ir risks aizmirst kādus no veicamajiem procesiem. Uzņēmēji ne vienmēr var atļauties nolīgt atsevišķu cilvēku, kurš skrupulozi sekos līdzi visām izmaiņām darba aizsardzības likumos un procesiem uzņēmuma iekšienē, savukārt vadītājiem darba aizsardzības jautājumu uzpasēšana nereti ir dienas kārtības prioritāšu apakšgalā – tomēr šie apsvērumi neatbrīvo no atbildības. Turklāt darba aizsardzība nav attiecināma tikai uz juridiskiem jautājumiem. Šis jēdziens sevī ietver arī vairākus praktiskus aspektus. Ja nav sistēma, kas par visu aktuālo jautājumu kopumu atgādina, diez vai uzņēmējs ikdienā iedomāsies – šodien atvēršu darba aizsardzības dokumentu mapi, varbūt kāds no termiņiem ir nokavēts.

Otra problēma ir Obligāto veselības pārbaužu (OVP) uzraudzība. Regularitāte, kādā darbiniekiem OVP ir jāveic, atkarīga no ieņemamajiem amatiem un nostrādātā laika posma konkrētajā uzņēmumā. Problēmas rodas gadījumos, kad darbinieks maina uzņēmumu vai amatu, kurā strādā. Ir skaidrs, ka uzņēmējam nav jaudas izsekot visām izmaiņām. Arī, atnākot jaunam darbiniekam, nav nepieciešamības dot biezu mapi, jo ar visām instrukcijām var iepazīties tiešsaistē. Kāpēc tas ir būtiski? Gadījumos, ja darba vietā notiek nelaimes gadījums, darba devējs būs aizsargāts, jo ar visiem noteikumiem darbinieku būs iepazīstinājis. Savukārt, kad nelaimes gadījums jau ir noticis, tiek atklāts, ka kādam beidzies OVP, kāds nebija laicīgi instruēts par izmaiņām noteikumos, kāds instruktāžas laikā nebija darbā. Brīdī, kad notiek nelaime un uzņēmējam ir jārisina sekas, nederēs attaisnojums, ka vadītājs kaut ko netīšām aizmirsa. Lai novērstu šādu situāciju ir izgudrotas programmas, kas izslēdz cilvēcisko neizdarīšanas vai aizmiršanās faktoru.

Esam jau pieraduši izmantot dažādas tehnoloģijas – e-parakstu, elektronisko kalendāru, EDS sistēmu u.c., tad kāpēc lai darba aizsardzības jautājumos joprojām dzīvotu vakardienā? Mūsdienās vairs nav nepieciešamība uzturēt fiziskas dokumentu mapes, iegūt visus vajadzīgos parakstus, lai vēlāk šo datu kopumu ievietotu plauktā – tā teikt, prom no acīm. Savukārt pēc termiņu beigām vienkārši izmestu. To visu risina specializētas programmatūras, kas ne vien garantē drošāku darbinieku sensitīvo datu uzglabāšanu, bet arī atgādina darba devējam par veicamajām izmaiņām darba aizsardzības procesos. Jo vairāk uzņēmumu pāries uz digitalizētiem risinājumiem, jo sakārtotāka būs kopējā uzņēmējdarbības vide. Datu centralizācija atvieglo darbu gan uzņēmējiem un darbiniekiem, gan darba drošības jautājumu uzraugošajām iestādēm.

Pirmais solis pretim jebkurām pārmaiņām ir izpratnes maiņa. Ne jau sodi būs tie, kas uzlabos darba drošību Latvijas uzņēmumos. Drīzāk atbilde uz jautājumu – cik sakārtotā un attīstītā uzņēmējdarbības vidē mēs paši vēlamies strādāt?

Tags

IKT nozare Valsts Darba inspekcija Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form