Arnis Salnājs: Depozīta sistēmā ir jāizmanto modernas tehnoloģijas
Foto: LETA

PET pudeļu savākšana ir parāds, kas jāatdod videi un sabiedrībai. Depozīta sistēma ir jābūvē ar skatu nākotnē. Latvijā divdesmit gadu laikā ir runāts par depozīta sistēmas ieviešanu un ir būtiski pilnveidojušās gan idejas, gan arī otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas. Mūsu mērķis – dažādu materiālu atpazīšana un pārstrāde, ņemot talkā mākslīgo intelektu un citus modernus risinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas Savienībā viena cilvēka gada laikā vidēji izlietotais sadzīves atkritumu apjoms sasniedz gandrīz 500 kilogramu, no kuriem tikai trešdaļa tiek pārstrādāta. Lai gan izlietoto iepakojumu apsaimniekošana uzlabojas un ilgtermiņa vides politika paredz ambiciozus mērķus, tomēr joprojām tiek zaudētas otrreizējās pārstrādes potenciālās izejvielas, piemēram, stikls, plastmasa, papīrs un arī metāls.

Depozīta sistēma, kas Latvijā sāks darboties 2022. gada 1. februārī, palīdzēs attīrīt dabu un veicinās resursu atkārtotu izmantošanu. Pārdomāta tehnoloģiskā risinājuma izvēle nākotnē garantētu ārkārtīgi svarīgu iespēju – paplašināt otrreizējai pārstrādei nododamo iepakojuma sortimentu.

Lai to panāktu, depozīta sistēmas izstrādātājam un operatoram ir jāapvieno dažādas kompetences – ražotājus, atkritumu apsaimniekotājus, tirgotājus, tehnoloģiju izstrādātājus, tādējādi jaunveidojamajā sistēmā radot modernu infrastruktūru, kas ērta cilvēkiem.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "WinGo Deposit" piedāvātais risinājums ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīst, sašķiro un pieņem dažādus materiālus, ieskaitot PET un stikla pudeles, tetrapakas, metāla skārdenes un baterijas - gan neskartus, gan saplacinātus dzērienu iepakojumus. Strādājam arī pie tā, lai iedzīvotājiem būtu iespējams nodot arī kosmētikas iepakojumus un šampūna pudeles.

Atbildību par iepakojumu depozīta sistēmu vēlas uzņemties arī alus un atsevišķu bezalkoholisko dzērienu ražotāji, kas apgalvo, ka to balstīs uz ilgtspējas un caurspīdīguma principa. Taču atcerēsimies, ka divdesmit gadu laikā depozītu sistēma tā arī nav ieviesta, lai gan rūpniekiem bija visas iespējas to paveikt bez šodienas milzīgā politiķu un sabiedrības spiediena.

Līdz šim ražotāji vilcinājuši depozīta sistēmas ieviešanu

Stikla taras nodošana līdz šim pārsvarā bijusi atkarīga tieši no ražotājiem, kas attiecīgās pudeles atpērk. Taču ar plastmasas pudeļu savākšanu nekad nav bijis tik gludi. Drīzāk otrādi – patlaban depozītu sistēmu atbalsta cilvēki, kuri iepriekš nav pat vēlējušies dzirdēt par pasākumiem vides aizsardzībai.

"Mēs varētu sākt ar stikla taru. Tie būs depozīta sistēmas paši pamati. Paralēli izveidosim rīcības plānu arī konteineru sistēmai, kas šķirotu visu pārējo," tā pirms diviem gadiem izteicās Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Pēc gada viņa savas domas bija mainījusi: "Neviena valsts ar dalīto konteineru sistēmu nav savākusi tik lielu vienreizējo pudeļu faktisko procentu. Depozīta sistēma ir vienīgā sistēma, kur var to nodrošināt."

Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvis Pēteris Liniņš patlaban ir kļuvis par vienu no kaislīgākajiem otrreizējās pārstrādes iepakojumu pieņemšanas punktu ieviesējiem. Viņa skatījumā vienīgais un pareizais risinājums – piešķirt depozīta sistēmas operatora tiesības ražotājiem. Lai gan pirms diviem gadiem Liniņš argumentēti klāstīja, ka depozīta sistēma Latvijā varētu neattaisnot un nesniegt būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Vai no augstāk minētajiem citātiem var secināt, ka ražotāji ir ieinteresēti atgūt iespējami vairāk iepakojuma? Nē, ir tieši pretēji – alus ražotāji ilgstoši vilcinājuši depozīta sistēmas ieviešanu, jo nav vēlējušies uzņemties atbildību par pilnu ražošanas ciklu. Iepakojuma savākšana un pārstrāde, protams, rada papildu izmaksas, kuras ražotāji ir vēlējušies atlikt. Un arī tagad šķiet, ka vairāk tiek domāts par formālu risinājumu, kas atbilstu likuma normām, bet pēc būtības nerisinātu iepakojuma ottreizējas savākšanas problēmu.

Valsts vides dienests nesen izsludināja konkursu par depozītu sistēmas operatoru. Pieteikumus ir iesnieguši divi pretendenti: SIA "Depozīta iepakojuma operators" un SIA "Nulles depozīts". Kamēr dzērienu ražotāji klaigā par atbildību, "Nulles depozīts" piedāvā inovatīvus risinājumus, garantējot saplacinātu pudeļu nodošanu, plašāku iepakojumu klāstu depozīta sistēmā, kā arī efektīvāku norēķinu metodi. SIA "Nulles depozīts" ir spējis apvienot Latvijas tehnoloģiju uzņēmumus, alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājus, alkohola ražotājus, dzeramā ūdens fasēšanas uzņēmumus, mazumtirdzniecības tirgotājus un importētājus. Interesi pievienoties mūsu darbībai ir jau izrādījuši arī citi vietējie un ārvalstu uzņēmumi, galvenokārt interesējoties par inovatīvo iepakojuma šķirošanas iespēju.

Esmu pārliecināts, ka Latvija ar inovācijām iepakojuma savākšanā var būt priekšā Eiropai. Mums ir nepieciešama moderna, tehnoloģiski attīstīta depozītu sistēma. Tai jābūt ērtai cilvēkiem, kas, nododot iepakojumu otrreizējai pārstrādei, saudzēs dabu. Tehnoloģijām ir jākalpo videi un sabiedrībai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atkritumu šķirošana Klimata pārmaiņas Alus Atkritumi Valsts vides dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form