Valdība pagājušajā nedēļā jau saskaņota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri ieviest Dabas Resursu nodokli (DRN) reklāmas izdevumiem un materiāliem 0,91 lata apmērā par vienu kilogramu.
Asociācija, kas pārstāv Latvijas iespiedindustrijas intereses, piektdien nosūtīja savus iebildumus atbildīgajām ministrijām un valdības sociālajiem partneriem, izklāstot savus iebildumus pret ieceri noteikt jaunu nodokli.
Asociācija norāda, ka VARAM nodokļu pamatojumā ir pretruna – vēlme samazināt vides piesārņojumu, respektīvi, samazināt ražošanu jeb saražotās produkcijas daudzumu, tai pat laikā plānojot nodokļa ieņēmumu palielināšanos turpmākajos gados. Asociācija arī nepiekrīt, ka nodoklis "glābs kokus", jo šobrīd vairāk nekā 70% no papīra produkcijas nokļūst otrreizējā pārstrādē, un nozare pamatā ražošanā izmanto atjaunojamos resursus.
"Ministrijai nevajadzētu savā mājas lapā un presē populistiski izplatīt paziņojumus par 30 000 "izglābtiem kokiem", jo papīra ražošanā pārsvarā tiek izmantoti ilgtspējīgā mežsaimniecībā iegūti izejmateriāli, ko apliecina FSC, PEFC un citi sertifikāti, un otrreizējās pārstrādes resursi. Ja ir vēlme rūpēties par vidi, jāveicina atbildīga atkritumu šķirošana un viss mājsaimniecībās izmantotais papīrs jānodod pārstrādei," uzskata asociācija.
Asociācija arī norāda, ka jaunais nodoklis diskriminēs vienu atsevišķu nozari, jo citus reklāmas veidus - elektroniskās vides reklāma, reklāma televīzijā – ar šādu nodokli neapliks. Tāpat jaunais nodoklis mazināšot nozares konkurētspēju, jo tik augsta šī nodokļa likme nav nevienā ES valstī. Asociācija aplēsusi, ka dažiem produktiem nodoklis būs 10% līdz 100% no izgatavošanas izmaksām.
Asociācija arī apstrīd VARAM aprēķinus un brīdina, ka pēc šāda nodokļa ieviešanas reklāmas produkcijas izgatavošanas apjomi samazināsies pirmajā gadā par 40%, un katru nākamo gadu - vēl vismaz par 10%, rezultātā budžeta ieņēmumi no DRN būtu 2014. gadā - 1 315 649 lati, 2015.gadā - 1 096 374 lati, 2016.gadā - 877 099 lati.
Asociācija paredz, ka ir iespējama būtiska ražošanas apjomu samazināšana vai pat bankroti uzņēmumos, kas ražo galvenokārt reklāmas produkciju. Tas ietekmēs šo uzņēmumu kredītsaistību kārtošanas spēju, kā arī valsts rezultātā zaudēs ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Valsts, pašvaldību iestāžu, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu un valsts finansēto kultūras iestāžu kopējais pasūtījumu daudzums ir aptuveni 20% no kopējā reklāmas materiālu daudzuma. Turpmāk, pateicoties jaunajam DRN, šo pasūtījumu izgatavošanas kopējās izmaksas pieaugs vismaz 10% -30% apmērā, kas radīs papildus slogu valsts un pašvaldību budžetam jeb ieņēmumu zaudējumus 0,5- 1,5 miljonu latu apmērā, brīdina asociācija.
Asociācija aicina ministrijas apzināties lielo negatīvo ietekmi, ko izmaiņas DRN likumā atstās uz iespiedindustriju un citām tautsaimniecības nozarēm, un lūdz izpratni un atbalstu, lai tās savlaicīgi novērstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
