Atis Egliņš-Eglītis: Ceļā uz bezatkritumu pilsētām – domāšanas maiņa pašvaldībās
Foto: Publicitātes foto

Vārdu salikumi "vides saudzēšana" un "zero waste" jeb "bezatkritumu dzīvesveids" informatīvajā telpā parādās ik dienas. Kāds var uzdot jautājumu – nu, cik var, vai nepietiek? Patiesībā nepietiks, kamēr paradumi, kā samazināt mūsu ikdienas atkritumu daudzumu, nekļūs par loģisku ikdienas sastāvdaļu. Par statistikas datiem, kas norāda uz mūsdienu paaudzes paradumu negatīvo ietekmi uz vidi, nerunāšu, par to varam dzirdēt un lasīt katru dienu ziņās. Šoreiz par domāšanas maiņu un to, cik liela loma tajā ir valstij un pašvaldībām. Atkritumu samazināšanas tēmai ir jābūt katras pašvaldības politiskajā dienaskārtībā, jo pašvaldība var kļūt par vietējo "influenceri", kura piemēram sekot.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sarunās par vides saudzēšanu bieži var dzirdēt tādas reakcijas kā "viens nav cīnītājs" un "esam pārāk mazi, lai ko ietekmētu globāli" u.tml. Tomēr Latvijai, katrai pilsētai, reģionam un iedzīvotājam ir globālā atbildība. Tā ir tā domāšanas maiņa, kas ir šīs zaļās kustības veiksmes pamatā. Piemēram, Cēsis atrodas Gaujas nacionālā parka vidū, varētu teikt, ka tā ir dubulta atbildība, apzināties, kādu ekoloģisko pēdu atstājam aiz sevis ar dažādiem ikdienas paradumiem. Daudziem varētu šķist, ka tas taču ir loģiski, jo tas ir nacionālais parks, tas attiecas tikai uz konkrēto reģionu. Patiesībā, visa Latvijas teritorija, ar 57% meža zemes platību un vairāk nekā 2000 ezeriem, ir jāuztver kā liels nacionālais parks.

Atgriežoties pie pašvaldības lomas iedzīvotāju domāšanas maiņā, protams, vajadzīgas arī reālas darbības. Laba platforma ir dažādi pasākumi pilsētās, piemēram, pilsētas svētki ar lielām ļaužu masām un tātad arī lielām atkritumu masām. Cēsīs šobrīd aktīvi meklējam risinājumus atkritumu samazināšanai pilsētas organizētajos svētkos. Viens no virzieniem, kurā skatāmies, ir glāžu depozīta sistēma. Sistēmas nepieciešamību un rezultātus varējām ļoti labi salīdzināt divos šī gada pasākumos pilsētā: sarunu festivālā "Lampa" (ar vairāk nekā 20 000 apmeklētāju) un Cēsu pilsētas svētkos (ar vairāk nekā 60 000 apmeklētāju).

Sarunu festivālā "Lampa" tika organizēta glāžu depozīta sistēma, savukārt pilsētas svētkos vēl gājām pa vecajām takām. Rezultātā pēc festivāla pilsēta bija tīra bez plastmasas glāžu un pudeļu kalniem, savukārt pilsētas svētkos izvedām vairākus desmitus kubikmetru plastmasas atkritumus. Šie ir rādītāji, kurus grūti neņemt vērā.

Otrs virziens, ko var darīt pašvaldības iestādēs, ir sākt pašiem ar sevi, ar paradumu maiņu birojos. Esam sākuši apzināt, kādas ir elementārākās lietas, kuras varam izmainīt – papīra drukāšanas apjoma samazināšana, plastmasas izstrādājumu izmantošanas apzināšana un izvērtēšana, vai tas ir akūti nepieciešami. Piemēram, pilsētas mērs Jānis Rozenbergs pirmais atteicās no vienreizlietojamo krūzīšu lietošanas, un tagad arī visā ofisā netiek lietoti vienreizlietojamie trauki. Ir piemērs, kuram seko pārējie.

Trešais virziens – attīstības plāni un stratēģijas. Valsts līmenī tiek izstrādāti dažādi attīstības plāni un stratēģijas, kas ietekmē arī pašvaldību darbību. Šajos plānos jau tagad parādās ar vides saaudzēšanu saistīti virzieni un nolikumi, pēc kuriem būs jāvadās nākamos gadus. Labs piemērs valsts attīstībā uz zaļāku dzīvesveidu ir Norvēģija. Daudziem šī valsts uzreiz asociējas kā naftas lielvalsts. Neraugoties uz to, ka nafta ir viņu ekonomikas nozīmīga sastāvdaļa, viņi ļoti būtiski pārstrukturē valsts ekonomikas attīstību, piemēram, atbrīvojot Oslo centru no automašīnām. Svarīgi, ka nevis aizliedzot automašīnas, bet radot daudzas citas alternatīvas, ko cilvēki var izmantot. Nav jau jāaizliedz mobilitāte, ja mēs sakām automašīnām nē, tad jābūt arī risinājumam, ko mēs liekam vietā.

Domāšanas maiņas ķēdīte veiksmes gadījumā varētu izskatīties šādi – valsts rāda piemēru pašvaldībām un pašvaldības saviem iedzīvotājiem. Ja pašvaldība pati kā kolektīvs, kā dzīvs organisms ievēro un ievieš vairākus bezatkritumu principus, tas arī ir labākais un efektīvākais komunikācijas līdzeklis ar sabiedrību. Šogad sadarbībā ar biedrību "Zaļā Brīvība" piedalāmies iniciatīvā "Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem." Viens no virzieniem ir komunikācija ar iedzīvotājiem, bet pamatā tas ir darbs pašvaldības iestādēs arī iekšēji. Protams, varam turpināt likt daudz rakstiņus vietējās avīzēs un pašvaldības informatīvajos kanālos par "zero waste", bet tam būs "zero" pievienotā vērtība, ja pašvaldības darbinieki paši to nepraktizēs. Sākam ar sevi!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atkritumi Cēsis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form