Šodien Saeimā komisijām nodotais valsts budžeta projekts ietver virkni pasākumu, kas stimulēs ekonomikas izaugsmi. Tomēr būtiska līdzekļu pārdale par labu sociālajiem un citiem izdevumiem nozīmē to, ka attīstības jautājumi turpmākajos gados būs jāfinansē ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību.
Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šogad tiek iesniegts trīs gadu jeb vidēja termiņa budžets, kas uzņēmējdarbības vidi padara salīdzinoši prognozējamāku.
Valsts budžeta projektā ir iekļauti vairāki ekonomikas izaugsmei būtiski pasākumi, tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanas programmas turpinājums, OIK izmaksu pieauguma novēršana lietotājiem, daudz pievilcīgākas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī finansējums Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanas uzsākšanai.
Īpaši vēlos uzsvērt, ka ir izdevies novērst draudošo OIK pieaugumu, kas nozīmētu elektrības cenu lēcienu un bija šķērslis Nr.1 Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu izaugsmei. Budžeta likumu paketē ir iekļauts subsidētās enerģijas nodokļa un Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda instruments, kas novērsīs turpmāku OIK pieaugumu. Ja tas nebūtu izdarīts, sekas Latvijas ekonomikā būtu krasi negatīvas – daļa eksportspējīgo uzņēmumu apsvērtu pārtraukt ražošanu vai pārcelt ražošanu citur.
No ekonomikas attīstības viedokļa būtu vēlama straujāka darbaspēka nodokļu samazināšana tuvāko gadu laikā, kas ļautu uzņēmējiem nonākt vienlīdzīgās pozīcijās ar kaimiņvalstu uzņēmējiem, attīstīties, radīt jaunas darbavietas un paaugstināt izmaksāto atalgojumu strādājošajiem.
Jau otro gadu pēc kārtas nav izdevies izveidot finansējuma instrumentu, kas no valsts budžeta (nevis Eiropas Savienības līdzekļiem) līdzfinansētu ārvalstu investīciju projektiem nepieciešamo infrastruktūru, tāpat arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides varētu būt plašākas. Priekšvēlēšanu tuvums nosaka, ka politiķu uzmanības fokusā ir sociālā atbalsta pasākumi ar tūlītēju efektu. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomiskās attīstības jautājumi, kuru atdeve būs redzama ilgākā termiņā, arī turpmākajos gados būs jāfinansē galvenokārt ar Eiropas Savienības, nevis valsts budžeta līdzekļiem.
Jāatzīmē arī, ka, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un līdz ar to iedzīvotāju lielos un salīdzinoši ilgu periodu maksājamos izdevumus par siltumenerģiju, šajā ES fondu plānošanas periodā tika īstenota programma, kuru ietvaros bija iespējams saņemt atbalstu daudzdzīvokļu māju renovācijai. Ņemot vērā, ka šobrīd ir izsmelti visi šajā programmā pieejamie finanšu līdzekļi un nolūkā palīdzēt iedzīvotājiem samazināt izdevumus par siltumu daudzdzīvokļu mājās, Ekonomikas ministrija rosināja un MK tika atbalstīts priekšlikums rast iespēju atbalstīt daudzdzīvokļu māju renovāciju no valsts budžeta, kamēr Latvijai kļūst pieejams jaunā ES fondu plānošanas perioda finansējums. 2014.gadam šim mērķim rasts finansējums 4,2 miljonu latu apmērā.
Tāpat tika panākta vienošanās par divu jaunu Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu un tālāku darbības nodrošināšanu ārvalstīs 2015.gadā – Krievijā un ASV, kas sekmēs gan eksporta tālāku attīstību, gan investīciju piesaisti.