Kādus iepakojumus varēs nodot? Cik naudas saņems atpakaļ? Uz šiem jautājumiem nepieciešams vienkāršs, saprotams un jēgpilns skaidrojums, jo rodas sajūta, ka depozīta sistēmu tiešām izprot tikai ar tās izveidi, apstiprināšanu, ieviešanu saistītās puses. Šī ir pietiekami komplicēta sistēma, lai skaidrojošo darbu neatstātu pašplūsmā.
Pasākums notiek, atkritumi paliek...
Mūsu ģimenei ir lauku īpašums, kur nesen rīkojām talku, lai savāktu citu cilvēku nomestās plastmasas un stikla pudeles, čipsu pakas utt. Kopīgi ar talciniekiem spriedām – ja depozīta sistēma būtu ieviesta, tad cilvēki savus atkritumus savāktu, jo viņiem vairs nebūtu izdevīgi tos izmētāt, bet gluži otrādi – nodot un par tiem saņemt atpakaļ naudu.
Tomēr, sīkāk papētot depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu veidus, secināju, ka mani pieņēmumi ir aplami, jo depozīta sistēma neparedz visu šo iepakojumu pieņemšanu. Sistēma iekļauj tikai nelielu daļu veikalu plauktos esošo iepakojumu veidu. Arī depozīta automāts var nolasīt un pieņemt tikai pudeles ar skaidri nolasāmu, nebojātu svītrkodu, tāpēc tiks savāktas tikai atsevišķas PET pudeles un skārdenes, bet citi iepakojumu veidi un PET pudeles ar bojātām etiķetēm, kas nav derīgas nodošanai, turpinās mētāties ceļmalās un citviet. Depozīta sistēma, kas ietvertu lielāku iepakojuma daļu nekā šobrīd paredzētā, noteikti ne visus, bet lielu daļu iedzīvotāju motivētu sākt šķirot vismaz izlietoto iepakojumu. Uzskatu, ka depozīta sistēma, pieņemot dažādu materiālu izstrādājumus apmaiņā pret nelielu samaksu, ir labs veids, lai mudinātu iedzīvotājus šķirot atkritumus. Tomēr, ja Latvija apņemas ieviest depozīta sistēmu, jāizvēlas gudrākais un efektīvākais veids, kā to realizēt.
Depozīta sistēma? Kas tā tāda?
Dati liecina, ka iedzīvotājiem katastrofāli trūkst kvalitatīvas informācijas par depozīta sistēmu. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tikko ir veicis aptauju par iedzīvotāju informētību par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu, un rezultāti ir satraucoši. Divas trešdaļas jeb vairāk nekā 60% aptaujāto atzina, ka depozīta sistēmu izprot slikti, ļoti slikti vai pat vispār par to neko nezina. Tātad veiktā aptauja liecina, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes pa to, ko sistēma paredzēs un kāda plānota tās darbība. Turklāt skaidrojošais darbs noteikti ir jāveic jau pirms sistēmas ieviešanas, jo, tā kā iedzīvotāji nepārzina plānotās depozīta sistēmas nianses, pastāv risks, ka brīdī, kad piedāvātais modelis tiks ieviests, veidosies neizpratne par to, kur un ko šķirot, ko placināt, ko neplacināt un kāpēc. Kvalitatīvas un neitrālas informācijas trūkums var radīt neizpratni cilvēkos, jo iecerētā depozīta sistēma attieksies uz ļoti šauru iepakojuma klāstu, un var mazināties motivācija šķirot pārējos atkritumus.
Pašlaik Latvijā, pēc SKDS datiem, dzērienu iepakojuma depozītu sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju, tomēr, iespējams, viņiem īsti nav skaidrs, ko tieši viņi atbalsta, jo trūkst informācijas un skaidrojošais darbs par depozīta sistēmu nav pietiekams, tāpēc ieviestā depozīta sistēma var nesakrist ar cilvēku gaidām un cerēto. Pašlaik publiskajā telpā dzirdams sistēmas izveidē iesaistīto uzņēmēju viedoklis, bet neviens nespēj nodrošināt kvalitatīvu informāciju un dialogu par to, ko tad šī sistēma nozīmē un kā tā ietekmēs mūsu ikdienu.
Depozīta sistēmas paplašināšana un papildu risinājumi
Politikas veidotāju atbildība ir gan skaidrojošais darbs, gan arī iespējamu papildu risinājumu meklēšana, kas palīdzētu aptver plašāku atkritumu klāstu un veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti dažādu atkritumu šķirošanā, jo pārmaiņas depozīta sistēmā ir jāievieš iespējami ātrāk, kamēr tā vēl ir tapšanas stadijā. Jau ieviestu risinājumu mainīt būs daudz grūtāk.
Turklāt kopējā diskusijā nedrīkst aizmirst, ka jāsakārto arī atkritumu savākšanas un šķirošanas infrastruktūra kopumā, jo nesakārtotā infrastruktūra, atšķirīgā situācija dažādās pašvaldībās un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu dažādās prasības par to, ko var un ko nevar šķirot, var traucēt pilnvērtīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā. Tāpēc depozīta sistēma, kad par sašķiroto iepakojumu iedzīvotāji saņem atlīdzību, varētu aktivizēt atkritumu šķirošanu. Ieviešot šo sistēmu, iedzīvotāji ekonomiski būs motivēti vairāk šķirot, vērtīgi resursi vairumā nenonāks atkritumu poligonos un Latvija kopumā kļūst tīrāka un sakoptāka.
