Dace Helmane: Uzņēmēju iespējas mainīt lietas uz labu ir daudz lielākas, nekā viņi paši apzinās

Uzņēmējiem ir gana plašas iespējas iesaistīties valsts pārvaldes procesos – iesaistoties nozares organizācijās, strādājot ar sociālajiem partneriem, kam Latvijā ir diezgan liels spēks, aktualizējot svarīgus jautājumus ar mediju starpniecību vai publiski paužot savu nostāju klientiem, sadarbības partneriem un darbiniekiem. Un tomēr nevarētu teikt, ka uzņēmēji šīs iespējas aktīvi izmanto: vidēji katrs desmitais iesaistās nozares aktivitātēs, un to, kuri mēģina risināt visai sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, ir vēl mazāk – ja ne gluži uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, tad tiešām niecīga daļa no Latvijas uzņēmēju saimes. Esmu novērojusi, ka galvenais uzņēmēju pasivitātes iemesls ir izpratnes trūkums par līdzdalības nozīmi un šaubas par to, vai viņu darbībām ir svars. Tas pats būtībā attiecināms arī uz pilsonisko līdzdalību, tāpēc var teikt, ka uzņēmēji savā ziņā atspoguļo sabiedrības modeli un iesaistes līmeni, taču uzņēmēju iespējas kaut ko ietekmēt patiešām ir daudz lielākas nekā katram indivīdam atsevišķi – īpaši lielajiem uzņēmumiem ar plašu ekosistēmu un prāvu apgrozījumu, kuriem būtu jārāda piemērs citiem.

Diemžēl tas diezgan izteiksmīgi raksturo Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā, jo līdzdalība un tās nepieciešamības apzināšanās ir brieduma pazīme. Realitātē mums joprojām netrūkst uzņēmēju, kas jāpārliecina par to, ka likums jāievēro arī tad, kad neviens neskatās uz pirkstiem, un šajā brieduma pakāpē nevar gaidīt, ka uzņēmums mērķtiecīgi iesaistīsies līdzdalības aktivitātēs. Taču nevar glābt pasauli, ja pats neej citiem pa priekšu.

Ļoti daudz ir atkarīgs no uzņēmuma vadības un īpašniekiem. Bet arī tad, ja uzņēmuma vadība ir gatava lielām pārmaiņām, piemēram, vēlas uzlabot izglītības kvalitāti savā pilsētā, tā drīzāk ņem iniciatīvu savās rokās, iegulda līdzekļus, īsteno kampaņas, meklē sadarbības iespējas nevalstiskajā sektorā, nevis cenšas panākt izmaiņas politiskā līmenī, kaut arī varētu mainīt sistēmu kopumā, ne tikai apstākļus vietējā skolā. Labs uzņēmēju ietekmes piemērs ir "Draugiem Grupa", kas, ikdienā iestājoties par dažādību kā vērtību, savulaik Cēsu pašvaldībai ļoti skaidri lika saprast – ja gribat, lai šeit darbojamies, mums ir svarīgi, lai jūs pievienotos Dažādības hartai. Cēsis kļuva par pirmo pašvaldību, kas to izdarīja. Tieši tas ir uzņēmēju svars un instruments, kā panākt lielas pārmaiņas: nevajadzētu kautrēties atgādināt valsts sektoram – ja gribat, lai mēs nodrošinām darba vietas un iepludinām naudu valsts budžetā, sagaidām pretī konkrētas aktivitātes. To ļoti izteikti dara Ārvalstu investoru padome, kas jau ilgstoši ir paudusi savu nostāju svarīgos jautājumos, izvirzot prasības valstij, kas beigās pozitīvi ietekmē visus – ne tikai uzņēmējus, bet arī sabiedrību kopumā.

Tikai nedaudzi uzņēmumi vērtē savu ietekmi un ilgtspējas riskus, kaut arī ietekmes mērīšanai būtu jābūt pirmajam solim, lai vispār saprastu, kas ir tās jomas, kurās uzņēmums var panākt pozitīvas pārmaiņas. Ja valstī ir problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, var samiegt acis un teikt, ka tas skar tikai veselības aprūpes iestādes, taču arī celtniecības uzņēmums cietīs zaudējumus, ja tā darbinieki slimos ilgāk vai ar smagākām sekām, jo slimība būs ielaista ārsta nepieejamības dēļ. Tiklīdz uzņēmums apzinās, ka problēma skar tā biznesu, aug arī gatavība piedalīties līdzdalības aktivitātēs. Tas liecina par stratēģiski ilgtspējīgu skatījumu, kura šobrīd daudziem uzņēmumiem trūkst. Un ne tikai maziem vai vidējiem uzņēmumiem, arī lielajiem – zinu tikai dažus, kas mēra ietekmes jomas un konsultējas ar ekspertiem, vai un kā iesaistīties noteiktu problēmu risināšanā.

Lai pārstāvētu intereses, kas vērstas uz kopīgas vērtības radīšanu, mēs aicinām uzņēmējus iesaistīties nozaru asociāciju darbā, taču ne mazāk svarīgi ir arī publiski paust savu nostāju, skaidri darīt zināmu saviem piegādātājiem, klientiem un partneriem, kāda ir uzņēmuma pārliecība. Katrs uzņēmums var īstenot līdzdalību arī savā mikro jeb uzņēmuma līmenī, jo ilgtspēja sākas ar darbiniekiem un darba vidi. Arvien vairāk uzņēmumu definē savu pozīciju vienā vai citā jautājumā politikas līmenī, bet, kā Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremonijā atzīmēja eksperti, jautājums, kā tās iedzīvināt, paliek atklāts. Loģisks ceļš būtu izglītot darbiniekus, noteikt šos principus saviem piegādātājiem un tad jau domāt par to, kā iesaistīties problēmu risināšanā publiski un valstiski. Nebūtu pareizi publiski stāstīt par sabiedrības veselības nozīmi, pašiem neīstenojot nekādus pasākumus tās veicināšanai.

Mēs esam jautājuši uzņēmējiem, kāds atbalsts viņiem būtu vajadzīgs, lai aktīvāk līdzdarbotos valsts pārvaldes procesos, un galvenais secinājums – būtu jāveicina izpratne par to, cik daudz patiesībā uzņēmēji var ietekmēt un kuras ir tās jomas, kur viņu vārdam ir vislielākais spēks. Ikdienā uzņēmēji ir tik aizņemti ar dažādiem biznesa izaicinājumiem, viņiem nākas tik ātri pielāgoties strauji mainīgiem apstākļiem un dažādām krīzēm, ka papildu izpratnes veidošana ir kritiski svarīga, lai uzņēmēji sevi apzinātos kā svarīgu sabiedrības daļu, uz kuru attiecas visas sabiedrības problēmas, nevis vientuļu salu, kas peld savā izplatījumā.