Pirmais solis – vienota transporta plūsmas plānošana. Šobrīd diennaktī virzienā Rīga – Ādaži pa Brīvības ielu kursē 68 sabiedriskā autobusa reisi, kamēr virzienā Imanta – Jugla ceļu mēro 64 "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta reisi. Tas uzskatāmi parāda maršrutu dublēšanos, kas patlaban ir bieža parādība, jo esošā sabiedriskā transporta sistēma izveidota tā, ka Rīga, Pierīga un pārējā Latvija – katra savus maršrutus un to noslodzi plāno atsevišķi. Sistēmu nemainot, ir skaidrs, ka nākotnē tā prasīs arvien vairāk līdzekļu un sastrēgumos pavadītā laika, palielinās arī ceļu noslodzi un CO2 izmešus. To mēs, protams, nevēlamies.
RPR piedalās darba grupā, kas strādā pie kopīga Rīgas pilsētas un aglomerācijas koncepta vīzijas izstrādes kopā ar Satiksmes ministrijas, Rīgas domes un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem. Kopīgiem spēkiem meklējam modeli, kā integrētu sabiedriskā transporta sistēmu stratēģiski, operatīvi, koordinēti un efektīvi plānot Latvijas mērogā. Lai to paveiktu, nepieciešams ne tikai turpināt visām pusēm iesākto dialogu, kas iepriekš dažādu iemeslu dēļ diemžēl nebija iespējams, bet arī radīt vienotu ietvaru transporta un mobilitātes projektu attīstībai Rīgā un Pierīgā.
Kopumā dzelzceļam jābūt kā sabiedriskā transporta mugurkaulam, autoceļiem kā atbalstam integrētā sistēmā, kurā ērti pārsēsties uz nākamo transporta līdzekli mobilitātes punktos un pārvietoties gājējiem, izmantojot arī veloinfrastruktūru un ūdensceļus. To visu kopā attīstot, cilvēkiem tiks radīti priekšnosacījumi, lai viņi varētu mainīt savus paradumus un vēlētos ikdienā pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
Galu galā ļoti būtisks ir ne tikai jautājums par vienotas biļetes un tarifu ieviešanu Rīgas un Pierīgas sabiedriskajā transportā, bet arī veloinfrastruktūras attīstību reģionālā mērogā. Starptautiski pētījumi parāda, ka 5–6 km ir attālums, ko cilvēki ir gatavi mērot ar riteni uz darbu, ja vien ir drošs veloceļš. RPR ir identificējis deviņus stratēģiskos virzienus, kuri būtu prioritāri jāattīsta: Rīga – Carnikava – Saulkrasti – Ainaži un Saulkrasti – Limbaži, Rīga – Sigulda, atzari uz Ādažiem un Raganu, Rīga – Ulbroka, Rīga – Lielvārde, Rīga – Ķekava – Baldone, Rīga – Olaine – Jelgava, Rīga – Mārupe, Rīga – Piņķi – Babīte un Rīga – Jūrmala – Engure, kā arī atzars uz Tukumu no Klapkalnciema. Tie sakrīt ar valsts kopējo redzējumu, un ļoti svarīgi, lai veloinfrastruktūras tīklojums būtu vienmērīgs, jo tikai tā spēsim būtiski samazināt CO2 izmešus. Un, iespējams, tieši reģionālais mērogs varētu kļūt par sadarbības platformu, lai mēs to kopīgi spētu arī īstenot?
