Daiga Zivtiņa: Valdes locekļu atbildības riski paplašinās – drošāk ir apdrošināt
Foto: Publicitātes foto

Latvijā šobrīd darbojas teju 140 tūkstoši komercsabiedrību, pie kuru stūres ir viens vai vairāki valdes locekļi. Katrs no viņiem ir atbildīgs par to, lai uzņēmums augtu un attīstītos, bet neveiksmes gadījumā var veidoties situācija, kad uzņēmuma dalībnieki vai kreditori grib izvērtēt valdes locekļu atbildību. Kopumā var teikt, ka līdz ar stingrākām likumu prasībām, pieaug arī valdes atbildības slogs, tāpēc pakāpeniski palielinās prasību un tiesvedību skaits pret valdes locekļiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudziem spējīgiem un ar augstu potenciālu apveltītiem profesionāļiem tas liek uzmanīgi izvērtēt riskus, kas iestājas līdz ar stāšanos valdes locekļa amatā. Viens no šo risku mazinātājiem ir valdes locekļu civiltiesiskā apdrošināšana (D&O liability insurance), kas pasargā valdes locekli gadījumos, kad pret to tiek celta prasība, piemēram, lai kompensētu uzņēmuma zaudējumus.

Personīga atbildība piecu gadu garumā

Ir dabiski, ka mūsu profesionālā ikdiena parasti tiek nodalīta no ģimenes dzīves un personīgo interešu loka. Tomēr ar lielu institūciju un uzņēmumu vadītājiem mēdz būt citādi, – darbs, kā saka, "ienāk" šo vadītāju mājās un valdes atbildības iestāšanās gadījumā tas vistiešākajā veidā var skart personas īpašumu. Jo valdes loceklis ir atbildīgs par uzņēmuma attīstību, runājot Komerclikuma vārdiem, – tam vienmēr ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Neveiksmju gadījumā, saskaņā ar Komerclikuma 169. panta 2. daļu, "valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai" (ja nevar pierādīt, ka ir rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki). Likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz valdes locekļu personīgu atbildību par juridiskas personas nodokļu parādiem. Valdes atbildību paredz arī Maksātnespējas likums. Tātad, valdes locekļa darbībā iezīmējas risks attiecībā uz tā mantu un īpašumu, ja ir notikusi kādas likumā paredzētas prasības neievērošana vai kāds ir nolēmis vērtēt valdes atbildību kontekstā ar zaudējumiem, nerealizētām biznesa iecerēm, zudušām investīcijām.

Pie tam šāds risks saglabājas arī pēc amata valdē atstāšanas, proti, prasību saskaņā ar Komerclikumu var celt par notikumiem, kas risinājušies pēdējo piecu gadu laikā. Visticamāk, pavisam citā tiesiskajā vidē un situācijā, nekā tā ir šodien.

Mūsu pieredzē ir vairāki gadījumi, kad pret valdes locekli ir vērsušies uzņēmuma īpašnieki. Motīvi tam ir bijuši atšķirīgi – no vēlmes rast pamatojumu neveiksmīgai biznesa idejai, līdz aizdomām par apjomīgu zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam. Tomēr vienojošs šādās lietās ir milzīgais izaicinājums valdes loceklim pamatot savu labticīgo rīcību, kas nav novedusi pie pozitīva rezultāta kādu ārēju apstākļu dēļ. Piemēram, šī gada īpaši siltā ziema, visticamāk, apgrūtina un sadārdzina kokmateriālu izvešanu no meža. Valdes loceklis to diez vai varētu paredzēt, taču tas nav šķērslis, lai vērtētu viņa atbildību par zaudējumiem un, iespējams, vērstu piedziņu pret viņa mantu. Pēc četriem, pieciem gadiem atmiņas par šo silto ziemu būs pagaisušas, palicis būs tikai jautājums, kas izriet no grāmatvedības cipariem: kāpēc rezultāts ir bijis tik atšķirīgs no citiem gadiem?

Lielākais risks – godīgiem biznesa vadītājiem

Likuma mērķis, protams, ir bijis un ir sodīt negodprātīgus cilvēkus, kuri, piemēram, ir savām vajadzībām izlietojuši uzņēmuma naudu, ir negodprātīgi rīkojušies, iepērkot uzņēmumam nepieciešamos aktīvus, bijuši nolaidīgi nodokļu nomaksas jautājumos un tamlīdzīgi. Likumdevējs un tiesas cenšas ierobežot arī tā saucamos "ēnu" valdes locekļus, kuri valdē oficiāli nav iecelti, bet faktiski darbojas uzņēmuma vārdā, dod norādes darbiniekiem, veic pārskaitījumus un citas darbības (jāņem vērā arī Komerclikumā paredzētā atbildība par sabiedrības institūciju locekļu, prokūristu un komercpilnvarnieku ietekmēšanu). Tā ir pozitīva attīstība likuma pilnveidošanai, tomēr jāatceras, ka praksē par lielāko izaicinājumu bieži vien kļūst vēršanās pret tādiem valdes locekļiem, kuri nav domājuši par savas atbildības riskiem, jo nekad nav plānojuši savu uzņēmumu apkrāpt vai tam citādi kaitēt.

Tāpēc, līdzīgi kā esam jau ieraduši apdrošināt veselību, arī valdei būtu nopietni jāapsver iespēja apdrošināt savu kā valdes locekļu civiltiesisko atbildību. Kamēr tiesvedību skaits pret valdes locekļiem Latvijā nav tik liels, lai šajā jautājumā veidotos vērā ņemama tiesu prakse, kā vienīgais "instruments" valdes darbību tiesiskajam izvērtējumam ir likums. Taču cilvēki, kuri savā darbībā nav plānojuši būt godprātīgi, kuri, iespējams, jau stājušies amatā ar domu vairāk parūpēties par savu, nevis uzņēmuma labklājību, visticamāk, ir rēķinājušies ar iespējamās atbildības risku un ir paredzējuši arī attiecīgus "risinājumus", lai pasargātu sevi no atbildības.

Tāpēc vislielākais apdraudējums var veidoties tieši tiem valdes locekļiem, kuri godprātīgi ir vadījuši uzņēmumu, taču kādu ārēju apstākļu ietekmē, ir radušies zaudējumi. Pierādīt to, ka pilnīgi viss ir ticis darīts no rūpīga un gādīga saimnieka pozīcijām, var kļūt par milzīgu izaicinājumu, ņemot vērā, ka biznesā, laika ekonomijas dēļ, ne visas darbības tiek rūpīgi dokumentētas ar domu, –"ja nu kādreiz noder". Turklāt pēc amata atstāšanas parasti vairs nav pieejas ne e-pastiem, ne dokumentiem. Tāpēc par riskantu gadījumu dokumentu arhīvu der parūpēties laicīgi.

Jāņem vērā, ka atbildības apdrošināšanas gadījumā, ja tiek celta prasība pret valdes locekli, apdrošinātājs kļūst par sava veida "vidutāju" starp valdi un prasības cēlēju (piemēram, dalībniekiem, kuru vārdā rīkojas padome). Valdes loceklis vairs nav viens pats savas taisnības pierādīšanai, turklāt, apdrošināšanas polise parasti sedz arī juridisko pakalpojumu sniegšanu tiklīdz zaudējumu prasījums ir pieteikts apdrošinātājam.

Likumu prasības – stingrākas

Jāpatur prātā, ka pret uzņēmuma valdi var vērsties ne tikai šī uzņēmuma dalībnieki, bet arī citi uzņēmumi un valsts. Piemēram, ja uzņēmums nespēj segt saistības, pret valdi zināmos gadījumos var vērsties uzņēmuma kreditors, kā arī atsevišķos gadījumos – maksātnespējas administrators. No šī gada janvāra spēkā ir stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka VID var uzsākt procesu par nodokļu parādu atlīdzināšanu ne vien no personām, kas ir bijusi uzņēmuma valdē, bet arī no personām "kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus." Tāpat, šajā likumā ir precizēti kritēriji, kuriem piepildoties VID var vērsties pret valdes locekļiem.

Tas apliecina, ka likumdevējs cenšas iespējami precīzi aprakstīt valdes locekļu (vai tiem pielīdzinātu personu) atbildību gadījumos, kad uzņēmumam ir nodarīti zaudējumi. Tiesa, likums nekad nespēs identificēt un izsvērt daudzveidīgos biznesa riskus, pret kuriem nav pasargāts neviena uzņēmuma valde. Vēršanās pret šādiem uzņēmumiem un to valdes locekļiem, kas ārēju apstākļu dēļ piedzīvo grūtākus brīžus, nebūtu pieļaujama no biznesa vides attīstības viedokļa. Zināmu skaidrojumu un konkrētību ar laiku var sniegt tiesu prakse, taču līdz tam labākais risinājums ir šo risku apdrošināt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Maksātnespēja Uzņēmumu reģistrs Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form