Tajā pašā laikā imports gada laikā ir audzis par 26,5% un sasniedzis 697 miljonus latu, kas rezultātā oktobrī radīja 141 miljonu latu iztrūkumu. Lai arī eksporta pieauguma dinamika saglabājas iespaidīga, kāpuma inerce pamazām izsīkst un izmaiņas īstenosies pakāpeniski. Precīzākus secinājumus par tālākās attīstības perspektīvām varēs spriest līdz skaidrākas aprises iegūs potenciālās recesijas iespējamība un mērogs, kā arī situācija finanšu sektorā eiro zonā. Neskatoties uz visai lielo nenoteiktību, eksporta pieaugums nākamgad varētu saglabāties. Latvijas abās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Lietuvā un Igaunijā izaugsme nākamgad kļūs lēnāka, taču tā saglabāsies. Salīdzinoši labvēlīgāka situācija salīdzinājumā ar notikumiem eirozonā gaidāma Krievijā un Skandināvijas ekonomikās.
Lai arī izvedamo preču apjomi pieaug, galveno tendenci noteiks lielāko nozaru spējai uzturēt līdzšinējos panākumus. Top 12 preču grupu kopējais īpatsvars veido 70,2% visa eksporta. Lielākais eksportētājs šā gada desmit mēnešos ir kokrūpniecība, kas veido 17,4% no visa 4,07 miljardus latu vērtā eksporta. Otrā lielāka grupa ar īpatsvaru 8,7% ir dzelzs un metāla produkcijas eksports. Šogad strauji pieaudzis minerālproduktu eksports (īpatsvars 8,3%), kur, lielu lomu spēlē aviobenzīna eksports. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports veido 6,8%, bet sauszemes transportlīdzekļu eksports ir 5,9%, ko veido gan lietotu automobiļu tālāka izvešana, gan arī dažādu Latvijā ražotu detaļu eksports. Mehānismu eksporta apjoma īpatsvars ir 5,3%, farmācijas un alkohola eksports veido attiecīgi 4,5% un 3,6%. Jāpiezīmē, ka ne visi ražotāji paši nodarbojas ar saražotās produkcijas eksportu, bet šīs funkcijas ir nodevuši starpniekiem. Tāpat eksportam liela loma būs reeksportam un attiecīgi tranzīta attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
