Šāds neliels mēneša cenu kāpums joprojām gada inflāciju uztur negatīvu, respektīvi, -0,2%. Galvenās tendences nosaka cenu samazinājums precēm par 1,1%, kamēr pakalpojumu cenas ir augušas par 2,3%. Ielūkojoties detalizētāk preču kategorijās, zemo inflāciju diktē cenu kritums degvielai, siltumenerģijai, gāzei, kā arī pienam un tā produktiem. Krasākais kāpums ir bijis elektroenerģijai, pasažieru transporta pakalpojumiem, alum un augļiem.
Gads tuvojas noslēgumam un gada sākumā esošās ekspektācijas par inflācijas aktivizēšanos ir izrādījušās pārāk optimistiskas, un šā gada inflācija vien nedaudz pārsniegs pērnā gada līmeni. To ir noteicis ļoti daudz faktoru, kur primārie ir pārtikas un energoresursu cenu sarukums, jo īpaši tālāks naftas cenu kritums rudenī. Naftas cenas varētu stabilizēties ļoti lēni. Skaidrākas pazīmes būs vērojamas nākamā gada otrajā pusē, un to prognozējamais cenu līmenis ir 55-60 dolāri par barelu. Visaptverošs pārtikas cenu kritums, visticamāk, izpaliks.
Atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī pakāpties, piemēram, ja stabilizēsies piena cena pasaulē un palielināsies eksports, cenu izmaiņas sekos arī vietējā tirgū. Visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut tur kāpums būs nedaudz jūtamāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. Skatoties plašāk, pūliņi iedzīvināt inflāciju pasaulē turpinās.
Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi savu zemāko punktu un līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies vāji, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors.
