Atbilstoši prognozēm, gada inflācija ar sasniegusi 4% robežu un viss norāda, ka tā savu kāpumu vēl nav izsmēlusi. Straujš inflācijas kāpums vērojams gan Igaunijā, gan Lietuvā, kur gada laikā cenas attiecīgi cēlušās par 5.7% un 3.1%. Līdzšinējās tendences pārtikas produktu cenu izmaiņās, ko nosaka globālās tendences, jeb pārtikas piedāvājuma sarukums pasaulē, saglabāsies. Augstās degvielas cenas vēl kādu laiku uzturēs nemieri un nenoteiktība Ziemeļāfrikā un Tuvajos austrumos, kas var nodrošināt arī tās krasu sadārdzināšanos.
Tāpat inflāciju varētu balstīt akciju un atlaižu noslēgums, kad arī jūtamāki izpaustos nesenais nodokļu un tirgotāju piecenojuma efekts. Kopējais vērtējums par pasaules cenu attīstību iekļauj uzskatu, ka gada otrajā pusē cenu pieaugums kļūs mērenāks, kā arī to, ka pašreizējais pārtikas un naftas sadārdzinājums ir periodisks un būtiski neveicinās citu segmentu cenu kāpumu. Taču cenu naftas attīstību pavada liela nenoteiktība, kā arī klimatiskie apstākļi.
Ja būs labvēlīgi laika apstākļi un attiecīgi raža, pārtikas cenas samazināsies. Sagaidāms, ka aktīvāku lomu inflācijas apkarošanā ieņems centrālās bankas. Savukārt Latvijā inflāciju turpinās uzturēt nodokļu un tarifu kāpums. Respektīvi, pirmajā aprīlī pieaugs elektroenerģijas tarifi, kuru netiešo efektu ir grūti prognozēt.
Kā arī ar pirmo jūniju konsolidācijas paketē paredzētās nodokļu izmaiņas būs inflāciju uzturoši faktori. Ja Latvija nespēj ietekmēt ārējos procesus, tad ļoti svarīgi ir saglabāt izsvērtu pieeju iekšējo faktoru ietekmei uz inflāciju un tos kontrolēt, lai neapdraudētu pašreizējos ekonomikas atveseļošanās procesus. Neskatoties inflāciju uzturošiem faktoriem, tās kāpums nebūs nesamērīgs. To joprojām bremzēs niecīgais algu pieaugums, bezdarba apjomi un zemā pirktspēja.