Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina saglabāt iespēju investoriem saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī noteikt iemaksu Ekonomikas attīstības fondā papildus pamatieguldījumam 10 000 eiro apmērā, nevis 25 000 eiro kā piedāvā Ekonomikas ministrija. Darbadevēji nobažījušies, ka būtiska atļauju saņemšanas ierobežošana vai šīs programmas likvidēšana rezultātā samazinās budžeta ieņēmumus, teikts LDDK paziņojumā medijiem.
LDDK ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kā arī ekonomikas, iekšlietu un tieslietu ministriem, atkārtoti aicinot atbildīgi un pārdomāti pieņemt jebkādus lēmumus, kas skar Imigrācijas likuma grozījumus termiņuzturēšanās atļauju (TUA) kontekstā, kā arī paužot nozaru viedokli, kā atļauju programmu pilnveidot, lai tā vēl pozitīvāk ietekmētu Latvijas ekonomiku.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka auditorkompānijas "Deloitte" šī gada vidū veiktais pētījums liecina, ka trīs gados valsts budžetā, pateicoties termiņuzturēšanās atļauju programmas darbībai, ir nonākuši vismaz 145 miljoni latu, ko veido nomaksātais pievienotās vērtības nodoklis, jauno objektu būvniecībā iesaistīto darbinieku ienākuma un sociālais nodoklis un citi budžeta ieņēmumi, bet kopējais tiešo investīciju apjoms, kas ieplūdis Latvijas ekonomikā, palielinot pieejamo līdzekļu masu un apgrozību, ir aptuveni 400 miljoni latu.
Patlaban izsniegtās atļaujas nekustamā īpašuma pircējiem ir aptuveni 80% no visām izsniegtajām atļaujām, un programmas būtiska koriģēšana negatīvi ietekmēs būvniecības sektoru un ar to saistītās nozares, kā arī – valsts budžetu. Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, pašreiz būvniecības stadijā esošajos aptuveni 30-40 nekustamo īpašumu projektos Rīgā un Jūrmalā tūlītējs tiešo darbvietu zudums var pārsniegt 2000, turklāt tas var ietekmēt papildus līdz 6000 darbvietu ar būvniecību saistītajās nozarēs, kas nepārprotami sekos pirmajam celtniecības sektora bezdarba vilnim.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsver, ka, neskatoties uz pēckrīzes ekonomikas atlabšanu, valstī joprojām tiek meklēts papildu finansējums pensiju indeksācijai, pedagogu algām, demogrāfijas veicināšanai, reģionu attīstībai, nodarbinātības problēmu un citu būtisku jautājumu risināšanai. "Tādēļ Latvija nevar atļauties atteikties no līdzekļiem, kas nonāk tās budžetā. Piemēram, viena jaunuzcelta 142 000 eiro vērta dzīvokļa pārdošana dod valsts budžetam aptuveni 27 000 eiro nodokļos (PVN un valsts nodeva), neskaitot nodarbināto sociālos nodokļus un attīstītāja ienākuma nodokli," auž LDDK pārstāve.
Menģelsone arī uzsver, ka pašreizējā publiskā diskusija par iespējamo uzturēšanās atļauju programmas pārtraukšanu rada kaitējumu Latvijas investīciju klimatam, kas jau tagad Baltijas reģiona mērogā tiek uzskatīts par mazāk labvēlīgu nekā citās reģiona valstīs, un pazemina investoru uzticamību Latvijas stabilitātei un prognozējamībai vidējā termiņā.
Tādēļ LDDK aicina valdību un Saeimu termiņuzturēšanās atļauju programmu saglabāt, to uzlabojot, kas nodrošinātu lielāku programmas radīto pienesumu reālajai ekonomikai un jaunu investīciju ieplūšanu Latvijā, lai veicinātu valdības pieņemto vidēja termiņa mērķu sasniegšanu. LDDK un tās biedri atbalsta Ekonomikas attīstības fonda izveidi, taču norāda, ka nepieciešams pārskatīt fondā iemaksājamo līdzekļu apmēru.
Patlaban piedāvātās summas ir neadekvāti augstas un būtiski samazinās investīcijas, saskaņā ar nozares pārstāvju pieredzi nekustamo īpašumu, finanšu un citos tautsaimniecības sektoros, regulāri apzinot un apkopojot šo nozaru klientu viedokļus, racionāli būtu noteikt iemaksu Ekonomikas attīstības fondā papildus pamatieguldījumam 10 000 eiro apmērā, uzsver LDDK.
Savukārt jautājumā par kvotām, kas izraisījis plašākās diskusijas, LDDK norāda, ka neatbalsta kvotu ieviešanu apstākļos, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās (turklāt atļauju ietekme šai gadījumā izpaužas ne tik daudz iebraucēju skaita ziņā, kas papildina iedzīvotāju kopskaitu valstī, bet gan faktā, ka investoru veikto darījumu iespaidā būtiski ir samazinājusies Latvijas iedzīvotāju emigrācija, – tiek saglabātas darbvietas būvniecībā, apkalpojošajā sektorā u.c.). Ārkārtas gadījumā kvotas varētu tikt piemērotas tikai darījumiem ar lietotu jeb tā dēvētajā sekundārajā tirgū pieejamu nekustamo īpašumu. Turklāt, izskatot jebkādu kvotu piemērošanu lietotiem nekustamiem īpašumiem, tās pieļaujams ieviest tikai tad, ja ir izstrādāts skaidrs, saprotams, caurredzams un korupcijas riskiem nepakļauts kvotu sadales mehānisms.
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina neieviest biznesa investīciju programmā, kas saistīta ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu, nepārdomātas un sasteigtas izmaiņas, piemēram, atļauju kvotu principu, norāda LKA.
LKA pilnībā atbalsta LDDK viedokli par iespējamām negatīvām sekām, kādas Latvijas investīciju klimatam un naudas līdzekļu piesaistei radītu lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas vai veikt programmā būtiskas, nepārdomātas izmaiņas.
Papildus tam sasteigta un ekonomiski nepamatota kvotu principa ieviešana rada divus nopietnus riskus, pirmkārt, ekonomiskais risks - tas apdraud uzsākto projektu pabeigšanu un var radīt reālus zaudējumus Latvijas ekonomikai. Otrkārt, potenciāli pieaugs administratīvais slogs un ir jautājums, vai valsts institūcijas būs gatavas strādāt šajā situācijā.
LKA atbalsta nepieciešamību turpināt TUA investīciju programmu, jo tā ir pierādījusi savu ekonomisko efektivitāti un pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodarbinātību un budžeta ieņēmumiem.
Kā liecina starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas "Deloitte" veiktais pētījums, kopš programmas sākuma 2010. gada jūnijā līdz šā gada maijam kopējais programmas ietvaros piesaistīto investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, ir 545 miljoni latu, norāda LKA.
"Delfi" jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrijas sagatavotais piedāvājums, kuram atbalstu paudis arī premjers Valdis Dombrovskis, paredz termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos noteikt kvotu - 1000 darījumu gadā.
Piedāvājums paredz atteikties no zemākā investīciju sliekšņa - 50 000 latu, aizstājot to ar vienotu minimālo investīciju slieksni 142 000 eiro. Termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem būtu jāveic 25 000 eiro liela iemaksa īpašā fondā. Šī prasība attiektos gan uz investoriem, kas pērk nekustamos īpašumus, gan uz investoriem, kas iegulda banku subordinētajā kapitālā. Par kvotas noteikšanu, balstoties uz Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, ik gadu lemtu valdība.
Nacionālā apvienība pagājušajā nedēļā nepiedalījās balsojumā par 2014. gada valsts budžeta nodošanu komisijām, kā ieganstu minot to, ka nav panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmas maiņu.
