Ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektu dažādību (no ārpakalpojuma grāmatvežiem ar dažiem klientiem līdz kredītiestādēm ar vairākiem simtiem tūkstošu klientu) ir svarīgi saprast, vai līdz ar pandēmiju, atsevišķi sektori nav kļuvuši ievainojamāki mainoties esošajiem un veidojoties jauniem riska faktoriem, kā arī būtiski mainoties riska videi. Vai šajā laikā uzņēmumi, nav pakļauti paaugstinātam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskam. Vai joprojām NILLTPFN likuma subjektu izveidotās iekšējās kontroles sistēmas (IKS) ir tikpat efektīvas kā līdz pandēmijai, vai šie likuma subjekti joprojām spēj nodrošināt atbilstošus standartus NILLTPF risku pārvaldībā? Tas var ietekmēt arī mūsu ikdienu, tāpēc, vienlaikus rodas jautājums, vai arī mēs kā fiziskās personas šajā pandēmijas laikā neesam pakļauti paaugstinātam noziedzīgu nodarījumu riskam?
Gan Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force – FATF), gan "Europol" 2020. gadā veiktie pētījumi norāda uz virkni predikatīvo noziegumu, kuri tiek veikti ļaunprātīgi izmantojot globālās pandēmijas situāciju. Tipiskākie piemēri noziedzīgiem nodarījumiem pandēmijas laikā:
Krāpšana medicīnas nozarē, ņemot vērā dažādu medicīnas un individuālās aizsardzības līdzekļu lielo pieprasījumu. Tas var izpausties gan kā apsolītajai kvalitātei neatbilstošu medicīnas preču piegāde, gan preču nepiegādāšana vispār.
Dažāda veida iedzīvotāju apkrāpšana – telefonkrāpšana piedāvājot dažāda veida neeksistējošas preces vai investīciju pakalpojumus. Kā piemēru var minēt piedāvājumu investēt kāda neeksistējoša brīnumlīdzekļa izstrādē Covid-19 ārstēšanai, tomēr šādu investīciju piedāvājums diemžēl nebūs nekas vairāk kā finanšu piramīda.
Krāpšana tiešsaistes (on-line) vidē, nelicencētas tiešsaistes azartspēles, kā arī dažādi kiberuzbrukumi.
Kopumā redzams, ka pandēmijas laikā esam pakļauti dažādiem krāpniecības riskiem. Krāpšana pati par sevi nav nekas jauns, tomēr šobrīd šis jautājums ir aktualizējies iedzīvotāju paradumu maiņas dēļ. Nav noslēpums, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji daudz vairāk laika pavada interneta vidē - strādājot, mācoties vai iepērkoties. Vienlaikus lielu iedzīvotāju daļu ir skāruši Covid-19 noteiktie ierobežojumi, negatīvi ietekmējot to finansiālo un emocionālo stāvokli. Noziedznieki izmanto šo situāciju, lai veiktu dažādas krāpnieciskas darbības tiešsaistes vidē, piemēram, piedāvājot iegādāties preces, kas patiesībā neeksistē vai piedāvājot iespēju viegli nopelnīt apšaubāmos investīciju projektos vai nelegālās tiešsaistes azrtspēļu vietnēs.
Ņemot vērā faktu, ka ar Covid-19 sadzīvojam jau gandrīz gadu, daļa sabiedrības interneta vidē ir zaudējusi modrību un nepievērš uzmanību dažādām riska indikācijām veicot pirkumus, piemēram:
atsauksmēm par konkrēto interneta vietni;
cenai, kas acīmredzami ir zemāka par tirgū noteikto;
dažādiem apšaubāmiem apmaksas veidiem par pasūtītajām precēm.
Noziedznieki Covid-19 radītās sekas izmanto arī dažādiem citiem krāpniecības veidiem, kuru mērķis galvenokārt ir iegūt iedzīvotāju sensitīvos datus, kurus tālāk būtu iespējams izmantot pretlikumīgās darbībās.
Jānorāda, ka arī NILLTPFN likuma subjektiem (īpaši finanšu iestādēm) ir jāspēj identificēt minētie potenciālie predikatīvie noziegumi, lai subjekts netiku iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Piemēram, finanšu iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība potenciāli aizdomīgiem klientu darījumiem, kuros tiek veikta samaksa par medicīnas vai veselības aprūpes precēm, vai arī, sniedzot karšu maksājumu apstrādes pakalpojumus (acquiring), jāveic padziļināta tirgotāja izpēte. Vienlaikus finanšu iestādēm joprojām ir jānodrošina klientu un to darījumu uzraudzības nepārtrauktība arī attālināta darba apstākļos, nodrošinot drošu informācijas apriti.
Lai NILLTPFN likuma subjektu IKS joprojām spētu efektīvi pārvaldīt tiem piemītošos riskus, kā arī ātri reaģēt un atbilstoši pielāgot savus risku vadības mehānismus attiecībā uz izmaiņām ārējā riska vidē un apstākļos, būtiski ir celt kopējo izpratni iestādē (awareness rising) par jaunajiem riskiem un izaicinājumiem ar kuriem nākas saskarties globālās pandēmijas laikā, piemēram, veicot atbilstošas darbinieku apmācības vai nodrošinot izglītojošu informatīvu materiālu apriti organizācijas ietvaros.
Vienlaikus likuma subjektiem, veicot tiem piemītošo risku novērtējumu, būtu nepieciešams vērtēt arī riskus, kurus starptautiskās organizācijas ir identificējušas savos publicētajos pētījumos attiecībā uz globālo pandēmiju vai arī pārskatīt jau veiktos risku novērtējumus, vērtējot globālās pandēmijas iespējamo negatīvo ietekmi. Gadījumos, kad tiek konstatēti kādi no specifiski globālās pandēmijas laikam piemītošajiem riskiem, kas var apdraudēt iestādi, nepieciešams izstrādāt efektīvus risku mazinošus procesus, lai attiecīgos riskus pārvaldītu.
Uzņēmumi risku vadības procesiem pievērš arvien pastiprinātāku uzmanību un izpratne par riskiem, to iespējamo ietekmi un radītajām sekām sabiedrībā palielinās. Šeit gan būtu svarīgi atgādināt, ka savlaicīga un pārdomāta risku vadības prakse pasargās no prettiesiskas rīcības ietekmes, uzņēmuma operacionālajiem ierobežojumiem, iespējamiem juridiska vai finansiāla rakstura sarežģījumiem un ļaus nodrošināt efektīvu uzņēmuma darbību arī ārkārtējās situācijas apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
