Taču jāatzīmē, ka kopš izaugsmes atsākšanās papildinātajos un precizētajos IKP datos izaugsme parasti izrādījusies lielāka nekā sākotnēji domāts. Visdrīzāk tā būs arī šoreiz, dzīves vērojumi liecina, ka nozarēm, kuru dati vēl nav paziņoti, piemēram, biznesa pakalpojumu sniedzējiem (oficiālais nosaukums ir garāks), visumā ir klājies ļoti labi.
Jāpiebilst, ka sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo periodu (+1.0%) ir ļoti tuvs divu iepriekšējo ceturkšņu līmenim, tāpēc par attīstības piebremzēšanos pagaidām nevar runāt un Latvija saglabā izaugsmes līdera vietu ES valstu vidū.
Sagaidāms, ka ievērojams IKP kāpuma tempu pārsvars saglabāsies vismaz līdz gada beigām, ko ir jāsteidz izmantot valsts tēla veidošanai. Tas arī pašiem var ļaut vismaz daļēji pārskatīt priekšstatus par to, kas nepieciešams labklājības būvēšanai.
Pašreizējā situācija pasaules ekonomikā varētu būt diezgan labvēlīga Latvijas decentralizētajam un viegli haotiskajam izaugsmes modelim, kurā trūkst skaidras vispārējas stratēģijas, bet ir daudz praktisku eksperimentētāju, drosmīgu sava ceļa gājēju un augstai nenoteiktības pakāpei emocionāli gatavu improvizatoru. Situācijai eksporta tirgos strauji mainoties, elastīgie Latvijas uzņēmēji uz iespējām reaģē straujāk nekā konkurenti.
Jau ir iestājies emocionāls nogurums no biežās IKP prognozes celšanas uz augšu, bet acīmredzot nāksies tuvākajā laikā saspringt vēlreiz, jo pirmās pazīmes liecina, ka 3.ceturksnī izaugsme ir turpinājusies aptuveni līdzšinējā līmenī. Piemēram, nodokļu iekasēšanas apjoms jūlijā bijis lielākais kopš t.s. treknajiem gadiem. Ievērojot, ka saskaņā ar šodien paziņoto, 1.pusgadā pieaugums pret pērnā gada attiecīgo periodu pārsniedzis 5% un šķiet, ka arī 3.ceturksnī temps ir vismaz ļoti tuvs šim līmenim, pašreizējā 4% pieauguma prognoze gadam kopumā iegūst viegli melanholisku auru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
