Mazumtirdzniecības apgrozījums pret iepriekšējo mēnesi samazinājies par 2.1%, bet pieaugums gada griezumā bija 7.8%, tātad mazāk nekā 1.ceturksnī, bet līdzīgi pērnā gada 2.puses izaugsmes tempam.
Taču jāuzsver, ka runājot par joprojām tikai nojaušamiem procesiem ekonomikā kopumā, šobrīd visdrīzāk ir runa par izaugsmes piebremzēšanos nevis pirmajām pazīmēm, ka Eiropas ekonomikas recesija atnākusi līdz Latvijai. Notikumi kādā nozarē viena mēneša ietvaros nemēdz būt pietiekams pamats, lai spriestu par vēsturiskiem pavērsieniem, tā ir arī šoreiz.
Tāpat šodien saņemtie dati par patērētāju un uzņēmumu noskaņojumu maijā, par kuru tirdzniecības apgrozījuma dati būs tikai pēc mēneša, palīdz justies mierīgi. Maijā Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma indeksi nav būtiski mainījušies, kamēr Eiropā kopumā ir reģistrēts ievērojams kritums, tur tas ir augstākajā mērā pašsaprotams.
Acīmredzot Latvijas iedzīvotāju prātos karo sliktās ziņas no Eiropas ar iespaidiem no pašmāju saimnieciskajām norisēm, kurās kopējā virzība vismaz pagaidām ir pretēja. Mazumtirgotāju noskaņojums maijā ir pasliktinājies, bet līdz līmenim, kāds bija pērnā gada rudenī, kam sekoja izaugsmes turpināšanās. Patērētāju noskaņojums praktiski nav mainījies, tas ir negatīvā teritorijā, kā tas pie mums ir bijis gandrīz vienmēr, bet dažus punktus virs vēsturiski vidējā. Ja neskaita celtniecību, kuras noskaņojuma indekss pēdējā gada laikā ir uzlabojies, pārējo nozaru un patērētāju noskaņojuma indeksos šajā laikā bijis gandrīz pilnīgs jebkādu noteiktu tendenču trūkums.
Pēdējā mēneša laikā saņemtie dati ir apstiprinājuši, ka Eiropas ekonomika tiešām ir recesijā. Mūs tā visticamāk varētu sasniegt caur eksportu, bet pagaidām tas nenotiek un līdz gada vidum arī nedraud, ja var ticēt pasūtījumu indeksiem un neoficiālām ziņām no uzņēmumiem. Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Eiropā pagaidām ir pakāpeniska, taču gandrīz jebkādu pozitīvu nākotnes signālu trūkums nozīmē, ka pretvējš mūsu izaugsmei gada 2.pusē pastiprināsies. Tāpat vājinās līdz šim spēcīgās Krievijas izaugsmes stimuls.
Runājot par norisēm pašā mazumtirdzniecībā, kā vienmēr, barību pārdomām sniedz ne tikai kopējā virzība, bet arī norises apakšnozarēs. Nepārtikas preču, izņemot degvielu, pārdošana pret martu samazinājusies diezgan krasi, par 3.2%.
Tātad patērētāji uz degvielas cenu augsto līmeni šajā mēnesī varētu būt reaģējuši, mazāk pērkot šīs pārsvarā ne gluži pirmās nepieciešamības lietas, kamēr degvielas pārdošana mazinājusies mazāk nekā tirdzniecība kopumā, par 1.7%, kas daļēji varētu būt izskaidrojams ar samērā silto laiku šajā mēnesī.
Kopumā izmaiņu struktūru gada griezumā, kur joprojām turpinās pieaugums, tas kļūst sabalansētāks — ja pērn ļoti strauji auga ilglietošanas preču pārdošana, pārtikas noietam pat turpinot kristies, šobrīd dažādās kategorijās dinamika ir daudz līdzīgāka. Tātad, ja pērn izaugsmi lielā mērā noteica iepriekšējā pārmērīgā krituma koriģēšana, krīzes laikā tērēt spējīgajai sabiedrības daļai atgūstoties no izbīļa, kamēr citi turpināja grimt dziļākā nabadzībā, tad šobrīd darba tirgus atgūšanās ļauj ienākumus un patēriņu palielināt jau daudz plašākam iedzīvotāju lokam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
