Dombrovskis: pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai sekos vismaz trīs gadu pauze
Foto: AP/Scanpix

Pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai sekos vismaz trīs gadus ilga pauze, jo pārējās valstis nav spērušas nepieciešamos sagatavošanās soļus, tā Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā rīkotajā diskusijā par mācībām no eirozonas satricinājumiem un izaicinājumiem norādīja pašreizējais EP deputāts, kandidāts uz Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V/ETP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī Eiropas Savienība (ES) ir tikusi cauri akūtajai finanšu ekonomiskajai situācijai, turklāt finansiālā situācija Eiropā ir stabilizējusies, nav paredzams, ka eirozonai tuvākajā laikā pievienosies jaunas valstis, uzskata Dombrovskis.

"Nav noteikti termiņi, kuros dalībvalstīm ir jāiestājas eirozonā. Mēs labi zinām, ka Latvijai kopš iestāšanās ES pagāja gandrīz desmit gadi. Tūlīt eirozonai pievienosies Lietuva, pēc tam būs zināma pauze, jo, lai valsts varētu pievienoties eirozonai, tai sākumā jāiestājas valūtas kursa mehānismā divi [kas ir daudzpusējs līgums ar mērķi veicināt valūtas kursa stabilitāti un koordināciju Eiropā]. Pašreiz Dānija ir šajā mehānismā, bet tā nestāsies eirozonā, bet no valstīm, kurām potenciāli būtu jāiestājas eirozonā, neviena nav valūtas kursa mehānismā divi," skaidroja Dombrovskis, piebilstot, ka pēc iestāšanās valūtas kursa mehānismā divi ir jāpaiet vismaz diviem gadiem, kuras laikā valstij ir jāpierāda, ka tā spēj fiksēt savu valūtas kursu pret eiro, vienlaicīgi saglabājot makroekonomisko stabilitāti, un tikai pēc tam var runāt par attiecīgās valsts uzņemšanu eirozonā.

"Šī iemesla dēļ var teikt, ka tuvāko trīs gadu laikā pilnīgi un noteikti neviena valsts eirozonai nepievienosies," sacīja deputāts.

Kā ziņots, savā trīs stundas ilgajā uzklausīšanā EK amatam, Dombrovskis norādīja, ka eiro nav problēma, jo tā kā valūta darbojas ļoti labi.

"Tās maiņas likmes ir ļoti labas, valūta ir stabila. Apmēram viena ceturtdaļa valūtas rezervju tiek turētas eiro," skaidroja Dombrovskis, piebilstot, ka pie Eiropas problēmām vienmēr nevajag vainot eiro.

"Uzskatu, ka jāņem vērā trūkstošie un vājie posmi. Mēs redzam, ka piemērotās politikas ir devušas savus augļus. Šogad eirozona tiecas uz izaugsmi, un eirozonai turpmāk ir jāpaliek atvērtai."

Savukārt intervijā Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka jaunās EK mērķis būs ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un mazinātu ienākumu nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums.

"Mērķis ir ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību gan starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšanu katrā ES dalībvalstī," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka tas ir būtisks jautājums arī Latvijai, jo valstij ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES.

Runājot par mērķu sasniegšanu, deputāts skaidroja, ka pašlaik būtisks jautājums ir ES konkurētspējas stiprināšana.

"Ir virkne iniciatīvu, kādā veidā to var nodrošināt un izvairīties no tā, ka ES varētu ieiet tādā kā ļoti lēnas izaugsmes vai pat stagnācijas scenārijā. Tas ietver arī starptautiskās tirdzniecības veicināšanu, bet, protams, veicot šīs sarunas, ir vairāki jautājumi, kas ES ir ļoti būtiski un ļoti principiāli, piemēram, attiecībā uz pārtikas drošību un personas datu aizsardzību. Nodokļu barjeras starp attīstītajām ekonomikām ir jāsamazina, bet tas nenozīmē, ka būtu jāmazina ES pārtikas drošuma standarti vai jāveic citi pasākumi," uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka tiešo nodokļu joma ir katras dalībvalsts kompetencē, jo ES pamatā regulē netiešos jeb patēriņa nodokļus.

"Ja runājam konkrēti par Latviju - jā, mums nodokļu slogs ir viens no zemākajiem ES, bet to nevar teikt attiecībā uz nodokļu slogu zemu atalgotajiem strādājošajiem. Līdz ar to tiešām ir jāvērtē, kādā veidā šis nodokļu slogs tieši šajā segmentā tiktu mazināts, protams, balansējot to ar budžeta iespējām. Arī nodokļu politiku ir iespējams vērst gan uz ekonomiskās izaugsmes, gan uz nevienlīdzības mazināšanas mērķu sasniegšanu," uzskata Dombrovskis.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.