Foto: LETA
Pirmie pozitīvie rezultāti ekonomikā nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai, ceturtdien Saeimas debatēs par nākamā gada budžetu norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš klāstīja, ka Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme un sagaidāms, ka šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu sasniegt 5%. "Jau pagājušajā gadā iezīmējās būtisks ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences saglabājas arī šogad. Ražošanas apmērs šogad pirmajos trijos ceturkšņos ir pieaudzis par 10%, bet eksports – par 31%. Eksporta apērmi jau pagājušā gada trešajā ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi," teica Dombrovskis un piebilda, ka Latvijas eksporta izaugsme gan ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apmēru izmaiņām, kur ir iemesls bažām.

Runājot par ekonomiskās attīstības iekšējo dinamiku, premjers vērsa uzmanību uz to, ka pamazām ekonomiskās izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. "To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7% (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5% (no 430 līdz 452 latiem)," viņš vēstīja.

Vienlaikus Dombrovskis uzsvēra, ka pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. "Darbs pie stabilas valsts attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst," viņš sacīja.

Kā galvenos valdības uzdevumus pašlaik īstermiņā viņš minēja starptautiskā aizdevuma programmas sekmīgu pabeigšanu un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšanu, bet vidējā termiņā – stabilu valsts attīstību, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darbavietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.

Dombrovskis informēja, ka 2012.gada valsts budžets veidots, balstoties uz makroekonomiskām prognozēm, ka IKP pieaugums nākamgad būs 2,5%, bet inflācija – 2,4%. Viņš arī atgādināja, ka vasarā nākamā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4% apmērā. "Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Pašlaik ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori kā parādu krīzes saasināšanās eiro zonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kas tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2,5%," paskaidroja valdības vadītājs.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik Latvija ir dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas, kas bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan valstij kopumā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū, atzzina Dombrovskis.

"Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu, mums procentu likme bija aptuveni 3% gadā, kurpretim Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6–9% gadā, tātad divas līdz trīs reizes dārgāk. Tas patlaban nosaka arī to, ka parāda apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad – arī lielāka slodze uz ekonomiku. Nedrīkstam aizmirst arī īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē," viņš teica.

Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas valstī notiek nu jau ceturto gadu, premjers minēja kādu teicienu, kuru mēdz atgādināt brīdī, kad valstij jāpievēršas radikālām reformām, – "reformas sākas tur, kur beidzas nauda". "Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, izaugsme sākas tur, kur reformu dēļ ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja," sacīja Dombrovskis.

Komentējot viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju, Dombrovskis uzsvēra, ka ekonomikas stabilizācijas gaidīšana nedarbojas. "Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kas mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet tā dēļ nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā," viņš norādīja.

Starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka Latvijā var droši investēt un radīt jaunas darbavietas, viņš piebilda. "Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, būtiski samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem," paskaidroja Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā skatīs 2012.gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Paredzēts, ka priekšlikumus budžetam un ar to saistītajiem likumprojektiem uz otro lasījumu varēs iesniegt līdz piektdienas, 9.decembra, pulksten 11.

Nākamā gada valsts budžets paredz valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu, bet izdevumus ‒ 4,641 miljardu latu apmērā. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2012.gadā palielināsies par 255,1 miljonu latu jeb 6% salīdzinājumā ar 2011.gada plānu, bet izdevumi saruks par 113,5 miljoniem latu jeb 2,4%.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 3,262 miljardu latu apmērā, kas ir par 203,8 miljoniem latu jeb 6,7% vairāk, bet valsts pamatbudžeta izdevumi 2012.gadā plānoti 3,254 miljardu latu apmērā, kas ir par 93,2 miljoniem latu jeb 2,8% mazāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!