Kā ziņots, ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) 30.janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā diskusijā par obligātās depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam sacīja, ka mērķis sistēmas ieviešanai ir noteikts 2015.gada janvāris. Vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu samazinot iespējas piesaistīt finansējumu nākamajā plānojuma periodā no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu resursiem.
"Pirms aptuveni diviem gadiem premjers Valdis Dombrovskis (V) ministrijai uzdeva veikt salīdzinošus aprēķinus izdevīgākajai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai nākotnē, kuros tiktu salīdzināts šķirotās atkritumu vākšanas sistēmas un plānotās depozīta sistēmas ekonomiskais izdevīgums. Līdz pat šim brīdim no VARAM neesam saņēmuši nekādus aprēķinus, bet, neskatoties uz to, jau rīt, 7.februārī, valdība plāno pieņemt lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu un noteikt ieviešanas laiku," norādīja Alus darītāju iepakojumu savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
Kā norādīja Liniņš, patlaban pieejams aprēķins, ko dzērienu ražotāji uzdevumā veikusi starptautiskā auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers". Pētījums apliecina, ka, ieviešot Latvijā depozīta sistēmu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam, industrijai tiks uzlikts papildus izmaksu slogs vairāk nekā deviņu miljonu latu apjomā ik gadu, neskaitot papildus sākotnējās investīcijas sistēmas izveidē vēl deviņu miljonu latu apjomā. Tāpēc industrija rosina turpināt attīstīt un pilnveidot Latvijā šķiroto atkritumu sistēmu, kurā līdz šim jau ieguldīti gandrīz 100 miljonu latu.
"Uzskatām, ka nav pieļaujama jebkāda konkrēta dzērienu depozīta sistēmas ieviešanas datuma iestrādāšana likumdošanā, pirms VARAM nav sniegusi ekonomisko pamatojumu. Tā vietā, lai gadiem lauztu šķēpus par depozīta sistēmas ieviešanu, daudz efektīvāk būtu kopīgi meklēt citus risinājumus, kā sasniegt vienoto mērķi - tīru un zaļu Latviju," norādīja Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētājā Ināra Šure.
Jau vēstīts, ka dzērienu industrija jau ilgstoši mēģinājusi pārliecināt, ka depozīta sistēmas ieviešana vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam ir neadekvāti dārga un ekonomiski nepamatota.
Latvijas Alus darītāju asociācijā ietilpst AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" u.c.
Latvijas Alus darītāju savienībā ietilpst SIA "Piebalgas alus", AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Alus nams", SIA "Bauskas alus", SIA "Zaksi" ("Užavas alus"), SIA "Alus nams" ("Brālis"), SIA "Lido" ("Lido" alus darītava), SIA "Gulbenes alus", SIA "Krāslavas alus", SIA "Abula" ("Brenguļu alus") un SIA "Brūveris".
Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā ietilpst "Cido grupa", "Gutta", Latvijas zaļais punkts, AS "Tetrapak", AS "Aldaris", AS "Cēsu alus" un SIA "Coca-Cola HBC Latvia".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
