'Dzīvnieku brīvība': Industriālā lopkopība ir viens no galvenajiem globālu pandēmiju riska faktoriem
Foto: Konrad Łoziński

Ar pieaugošo epidemioloģisko apdraudējumu, ko izraisījusi koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatība, mūsu ikdienā no speciālistu lokiem ir ienākuši tādi vārdi kā "koronavīruss", "inkubācijas periods" un "infekcijas vektors". Ilgtermiņā vissvarīgākais no šiem jēdzieniem varētu izrādīties "zoonoze" – infekcijas slimība, kas pārnēsājama dzīvnieku un cilvēku starpā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunā koronavīrusa slimība Covid-19 ir pēdējā no daudzām infekciju slimībām ar strauju izplatību, kas pārvarējušas starpsugu barjeru un tagad inficē arī cilvēkus (t. s. zoonotiskās slimības). No mūsdienu medicīnā aptuveni 1400 zināmajiem patogēniem (slimību izraisītājiem) vairāk nekā 800 (aptuveni 60%) ir cēlušies no dzīvniekiem. Gandrīz katru gadu tiek atklāti jauni dzīvnieku izcelsmes patogēni, kas rada nopietnus draudus cilvēka veselībai. Papildus Covid-19, bīstamās zoonozes iekļauj arī putnu un cūku gripu, smago akūto respiratoro sindromu (SARS) un dažāda veida hemorāģisko drudzi, tajā skaitā Ebolu.

Zoonotisku infekciju izraisītāji lielākoties ir vīrusi (retāk baktērijas). Cilvēks sākotnēji pārmanto slimību, nonākot tiešā kontaktā ar slimu dzīvnieku vai lietojot uzturā tā gaļu. Pētnieki uzskata, ka jaunā koronavīrusa avots nācis no gaļas tirgus Uhaņā (Ķīnā), kur dažādu sugu dzīvnieki – gan savvaļas, gan mājdzīvnieki – tika pārdoti un turēti nepieņemamos apstākļos. Ņemot vērā šādu tirgu radīto risku sabiedrības veselībai, Ķīnas autoritātes šobrīd ir aizliegušas savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un patēriņu pārtikā. (Diemžēl turpinās dzīvnieku izmantošana medicīnā.)

Mums nevajadzētu meklēt mierinājumu domā, ka Āzijas dzīvnieku tirgi ir tāli un eksotiski. Eksperti par vienu no lielākajiem jaunas epidēmijas riska faktoriem uzskata šobrīd plaši izplatīto industriālās lopkopības sistēmu. Industriālās lielfermas, kur mūsdienās atrodas vairums pārtikai audzēto dzīvnieku, esot īpaši bīstamas.

Tā kā šādās intensīvās fermās dzīvnieki dzīvo saspiestībā, ar zemu ģenētiskās daudzveidības iespēju, tiek iedrošināta strauja vīrusu vairošanās. Lielfermu apstākļi, kuros dzīvnieki nespēj īstenot savu dabisko uzvedību, rada tiem hronisku stresu un vājina viņu imūnsistēmu. Iespējami veicinātāji zoonožu izplatībai ir arī tālo distanču pārvadājumi un plašā piegādes ķēde, kas raksturīga dzīvnieku produktu industrijai.

Kā skaidro profesors Maikls Osterholms (Michael Osterholm), "Infekcijas slimību izpētes un politikas centra" (Center for Infectious Disease Research and Policy) vadītājs: "Visizplatītākās raizes par savvaļas dzīvnieku populācijām pasaulē saistās ar to straujo sarukšanu un arvien plašāku sugu izmiršanu.Tikmēr pārtikā izmantoto dzīvnieku skaits ir "eksplodējis". Piemēram, tiek lēsts, ka 1960. gadā visā pasaulē bija 3 miljardi vistu; šodien to ir aptuveni 20 miljardi. Tā kā vista aug ātri, vistas fileja uz jūsu šķīvja var būt bijusi embrijs pirms nieka 35 dienām. Vienā gadā tās ir 11 vai 12 vistu paaudzes. Ikviens no šiem putniem var kļūt par "laboratorijas mēģeni", kurā attīstās jauns vīruss vai baktērija. Mājputnu audzēšanas specifika paredz, ka šie putni ir ciešā kontaktā ar cilvēkiem; viņiem ir kopīga gaisa telpa ar saviem kopējiem. Tas pats attiecas arī uz cūkām. Mūsdienās ik gadu pasaulē tiek izaudzēti vairāk nekā 400 miljoni cūku. Cūka ir ideāla "ģenētiskā bļoda", kur sajaukties nestabilajiem, viegli mutējošiem putnu un cilvēku gripas vīrusiem. Lai pielietu ugunij vēl vairāk eļļas, ir sagaidāms, ka vistu un cūku skaits pasaulē nākamajos 20 gados varētu palielināties par vēl 25 līdz 30 procentiem atbilstoši cilvēku populācijas pieaugumam."

Mūsdienu lopkopības negatīvās sekas demonstrē pētījumi par cūku izcelsmes patogēnu attīstību. No 1985. gada līdz 2010. gadam cūkkgaļas ražošana globāli palielinājās par 80%. Tajā pašā laika posmā cūku fermās visā pasaulē tika identificēti 77 jauni patogēni. Pirms 1985. gada šiem dzīvniekiem nebija raksturīgs neviens no tiem. 82% šo patogēnu tika atrasti 20% pasaules valstu, kurās cūkgaļa tika ražota vislielākajos apmēros. Vismaz viens no cūku izcelsmes patogēniem ir izrādījies nāvējošs cilvēkiem. Pēc dažādām aplēsēm no cūku gripas (A/H1N1) 2009. gada pandēmijas laikā nomira 100-400 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, un vēl 180 tūkstoši mira no slimības izraisītajām komplikācijām.

Lai samazinātu industriālo fermu patogēnisko risku, dzīvnieku audzētāji parasti pievieno barībai antibiotikas. Lai gan ES likumdošana aizliedz lietot antibiotikas profilaksei (tās drīkst izmantot tikai ārstēšanai un veterinārārsta uzraudzībā), 2018. gadā publicēts ziņojums no Polijas Augstākās revīzijas iestādes (Najwyższej Izbie Kontroli) atklāja rutinētu antibiotiku lietošanu 70% pārbaudīto poļu audzētavu (šis rādītājs ir pat augstāks putnkopībai un sasniedz 82% vistām un 88% tītariem).

Arī Latvijas saimniecībās ir tendence lietot antibiotikas profilaktiski, nevis ārstēšanai, par ko 2019. gadā ziņoja "Pārtikas un veterinārais dienests". Mūsu un Polijas piemērs nav unikāls Eiropas kontekstā. Lai arī kopš minētā aizlieguma lietošana ir samazinājusies, tomēr lopkopība joprojām ir lielākā antibiotiku patērētāja no visām nozarēm.

Epidemiologu skatījumā industriālajā lopkopībā plaši izplatītā antibiotiku lietošana ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrības veselībai pasaulē. Augot antibiotikas saturošu gaļas produktu patēriņam, palielinās risks, ka cilvēka organismā esoši patogēni kļūst imūni pret antibakteriāliem līdzekļiem (t. s. antimikrobiālā rezistence jeb AMR). Jau šobrīd no infekcijām, ko izraisa rezistenti mikroorganismi, Eiropā un ASV vien ik gadu mirst aptuveni 50 000 cilvēku. 2014. gadā Lielbritānijas varas iestādes ziņoja, ka, situācijai nemainoties, AMR rezultātā visā pasaulē līdz 2050. gadam priekšlaicīgi mirs 300 miljoni cilvēku.

Ņemot vērā augstākminēto informāciju, nepārsteidz pandēmiju izpētē iesaistīto zinātnieku pārliecība, ka ļaunākais diemžēl vēl ir priekšā. Kā lasāms "Pasaules Veselības organizācijas" 2019. g. septembrī izdotajā ziņojumā: "Ja tā ir patiesība, ka "pagātne ir prologs nākotnei", pastāv reāls strauji progresējoša elpceļu patogēna attīstības drauds ar augstu letalitāti, kas varētu nogalināt 50 - 80 miljonu cilvēku un iznīcināt teju 5% pasaules tautsaimniecības. Šāda mēroga globāla pandēmija būtu katastrofa, izraisot plašus postījumus, nestabilitāti un nedrošību. Pasaule tam nav gatava."

Sekojot dažādu valstu varas iestāžu dedzīgajiem mēģinājumiem apturēt Covid-19 pandēmiju, mums jāapzinās, ka šobrīd cīnāmies tikai ar simptomiem un sekām, nevis cēloņiem. Veselības profesionāļu, sanitāro un epidemioloģisko dienestu un vakcīnas izstrādē iesaistīto zinātnieku milzīgais ieguldījums un pūles diemžēl nedos ilgstošu efektu, ja to nepapildinās sistemātiskas izmaiņas veidā, kā tiek iegūts mūsu ēdiens.

Kā SARS-CoV-2 koronavīrusa pandēmiju komentē doktore Līza Spehta (Liz Specht), "Good Food Institute" asociētā zinātnes un tehnoloģiju direktore: "Ir laiks atzīt, ka mēs kā civilizācija esam pārauguši novecojušo priekšstatu par dzīvnieku izmantošanu gaļas ražošanai. Medības un lopkopība ir izpildījušas savu uzdevumu, ļaujot cilvēku populācijai augt tūkstošiem gadu garumā. Bet tagad, 2020. gadā, mums pret sevi ir jābūt nesaudzīgi godīgiem. Mēs nedrīkstam tā turpināt. Esošā sistēma ir salūzusi. Tā ir neefektīva, neilgtspējīga un ārkārtīgi nedroša."

Par laimi, kā piebilst pētniece, šai sistēmai ir alternatīvas, kas meklējamas arvien augstvērtīgāku gaļas analogu ražošanā no augu olbaltumvielām, kā arī "šūnkopības" (cellular agriculture) jeb no šūnām audzētas pārtikas nozares attīstībā.

Burgeri, desiņas, aukstā gaļa, siers un piens, kas veidots no pākšaugiem ar augstu olbaltumvielu saturu, ir veikalu plauktos jau daudzus gadus. Vēl nesen vairums gaļas alternatīvu nāca no maziem uzņēmumiem, un to ražošanas loma lielajos uzņēmumos bija niecīga – šos produktus lielākoties iegādājās vegāni, veģetārieši un cilvēki ar pārtikas alerģijām. Taču mūsdienās pieaugošā interese no visēdāju puses veicina gaļas alternatīvu masveida ražošanu, ko arvien biežāk uzņemas milzu pārtikas uzņēmumi, kā "Nestle", "Unilever", "Cargill" un "Tyson Foods".

Arī Latvijas lielražotāji nav palaiduši garām gaļas alternatīvu straujo popularitātes kāpumu. Piemēram, Ādažu gaļas nams ir nācis klajā ar V-EGO produktu sēriju, kas piedāvā bezgaļas burgerus, cīsiņus, desas u.c. produktus. Savukārt Putnu fabrika "Ķekava" savā paspārnē ir pārņēmusi "The Meatless Farm" gaļas alternatīvu izplatīšanu. Arī pārtikas ražošanas gigants "Orkla Foods" 2019. gadā strauji paplašināja savu augu izcelsmes produktu piedāvājumu Latvijā ar "Anamma" produktiem.

Augu izcelsmes gaļas alternatīvu jomas straujo izaugsmi ilustrē stāsts par vienu no šīs jomas līderiem – amerikāņu jaunuzņēmumu "Beyond Meat". Neilgi pēc debijas Nasdaq (ASV fondu biržā), uzņēmuma akciju vērtība pieauga par 734%, kas bija labākais rezultāts, kas sasniegts ASV sākotnējā publiskajā piedāvājumā 2019. gadā.

Apjomīgie finansu līdzekļi, kas ieguldīti augu proteīna nozarē, nozīmē ne vien augošu augu valsts produktu pieejamību, bet arī iespēju padziļinātāk pētīt to uzturvērtību, garšu un struktūru. Rezultātā radītie produkti ir izturējuši vairākus "aklās nogaršošanas" testus – lielākā daļa respondentu nespēj atšķirt tos no tradicionāli iegūtas gaļas produktiem. Būtiski, ka augu produktu uzturvērtība bieži ir augstāka nekā līdzīgiem gaļas produktiem, un tie nesatur antibiotikas vai augšanas hormonus. Klimata pārmaiņu kontekstā pozitīvi ir arī tas, ka augu produktu ražošana patērē daudz mazāk dabas resursu un izdala daudz mazāk siltumnīcas efekta gāzu nekā līdzvērtīga kaloriju skaita dzīvnieku produktu ražošana.

Vēl viens risinājums pārtikas drošībai un ilgtspējai varētu būt strauji augošā no šūnām audzētas gaļas (cellular meat) nozare. Tā sauktā "tīrā gaļa" (clean meat) ir gaļa, kas izaudzēta ārpus dzīvnieka ķermeņa, izmantojot no tā iegūtu audu paraugu. Lai arī tās ražošanu bieži asociē ar laboratorijām, "tīrās gaļas" ražotnes vairāk atgādina mazas brūvētavas nevis pētniecības iestādes. Šādi iegūtajiem produktiem piemīt tā pati uzturvērtība un garša kā tradicionālās gaļas produktiem, bet to ražošanai nav nepieciešama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana. Tas ļauj "tīrās gaļas" ražotājiem nodrošināt daudz augstāku bioloģiskās un veselības aizsardzības līmeni un tādējādi novērst lielāko daļu epidemioloģisko, it īpaši zoonotisko slimību risku, kas saistās ar tradicionālo lopkopību.

Lai gan "šūnkopība" joprojām ir sākumposmā, tajā lielu finansiālu ieguldījumu jau veikuši ne vien Bils Geitss, Ričards Brensons un Sergejs Brins, bet arī tādi gaļas nozares magnāti kā ASV "Tyson Foods" un Vācijas "PHW-Gruppe". Tas ļauj cerēt, ka laboratorijās audzētā gaļa drīz ieņems nozīmīgu pārtikas tirgus daļu.

Ņemot vērā zoonotisko Covid-19 pandēmiju, šķiet īpaši svarīgi palielināt un paātrināt centienus izstrādāt alternatīvas industriālajai lopkopībai. Augu olbaltumvielas un no šūnām audzēta gaļa varbūt neuzveiktu šobrīd jau izplatīto zoonotisko koronavīrusu, taču tie var ievērojami palīdzēt mums izsargāties no līdzīgiem draudiem nākotnē. Kā apgalvo iepriekš citētā doktore Spehta, "gan augu valsts produkti, gan "tīrās gaļas" produkti novērstu pārtikas nedrošību un bažas par zoonozēm, kas raksturīgas dzīvnieku valsts produktiem. Mūsdienu augu valsts un "tīrās" gaļas produkcija sniedz patērētājiem nesāpīgu pusdienu galda satura nomaiņu, kā arī milzīgus ieguvumus visas piegādes ķēdes drošībā un ilgtspējībā."­

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Eiropa Lielbritānija Pārtikas un veterinārais dienests Pasaules Veselības organizācija Polija Ričards Brensons SARS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form