Tā secināts trešdien publiskotajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajā konverģences ziņojumā, kurā izvērtēts astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu progress ceļā uz eiro ieviešanu.
"Latvijā vidējā termiņā būs sarežģīti visu laiku saglabāt zemus inflācijas līmeņus, ņemot vērā monetārās politikas ierobežotās manevrēšanas iespējas fiksētā valūtu kursu mehānisma dēļ. [Savukārt] Lietuvā varētu būt grūtības novērst situāciju, kurā no jauna izveidojas makroekonomiskas nelīdzsvarotības, tostarp augstu inflāciju," brīdina ziņojuma autori.
Latvijā, kas izvirzījusi mērķi ieviest eiro 2014.gadā, 12 mēnešu vidējā inflācija atsauces periodā no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada martam bija 4,1% un Lietuvā – 4,2%. Abās valstīs inflācija krietni pārsniedza cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību, kas minētajā periodā bija 3,1%, norādīts ziņojumā.
Tajā arī secināts, ka pašlaik dalībai eiro zonā neatbilst neviena no aplūkotajām astoņām valstīm, kuras ir Latvija, Lietuva, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija.
"Nevienā no aplūkotajām astoņām valstīm tiesiskais regulējums pilnībā neatbilst visām eiro ieviešanas prasībām, kas noteiktas līgumos un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un ECB statūtos. Visās aplūkotajās valstīs saglabājas neatbilstības saistībā ar centrālo banku neatkarību. Tas īpaši attiecas uz centrālo banku institucionālo, personisko un finansiālo neatkarību. Turklāt visās aplūkotajās valstīs, izņemot Lietuvu, pastāv neatbilstības attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu, kā arī attiecīgo centrālo banku tiesisko integrāciju eiro sistēmā," klāstīts ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka uz visām aplūkojamām dalībvalstīm, izņemot Zviedriju, šā ziņojuma sagatavošanas laikā attiecās ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. 2011.gadā Bulgārijā, Zviedrijā un vienreizēju pasākumu dēļ arī Ungārijā valdības budžeta bilances attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) atbilda atsauces vērtībai. Savukārt pārējās valstīs, tostarp Latvijā, deficīts pārsniedza 3% no IKP, kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājās. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju par īstenoto politiku, Eiropas Komisija prognozē, ka 2012. gadā tikai Lietuvā budžeta deficīta attiecība pret IKP saglabāsies virs 3% atsauces vērtības (3,2%).
2011. gadā visās aplūkotajās valstīs, izņemot Ungāriju, valdības parāda attiecība pret IKP bija zemāka par atsauces vērtību (60% no IKP). Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm gaidāms, ka 2012. gadā situācija nemainīsies.
12 mēnešu atsauces periodā no 2011. gada aprīļa līdz 2012. gada martam ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces vērtība bija 5,8%. To aprēķināja, pieskaitot divus procentpunktus valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmes šo 12 mēnešu vidējam aritmētiskajam rādītājam Zviedrijā (2,2%) un Slovēnijā (5,4%) – divās no trim dalībvalstīm, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Īrija, kas ir trešā no šīm valstīm, izslēgta no atsauces vērtības aprēķina, jo Īrijas valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmes pašlaik nav piemērota robežvērtība, lai novērtētu ekonomiskās konverģences procesa progresu, ņemot vērā šai konkrētajai valstij raksturīgās augstās riska prēmijas, kas dominē finanšu tirgos, pausts ECB ziņojumā.
Atsauces periodā sešās no astoņām aplūkotajām valstīm (Bulgārijā, Čehijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā) ilgtermiņa procentu likmes bija to konverģences kritērija (5,8%) līmenī vai zemākas par to. Tikai Ungārijā un Rumānijā valdības obligāciju peļņas likmes pārsniedza šo robežvērtību, secina ECB.