Nereti publiskajā vidē izskan viedoklis, ka auto skaits mūsdienās aug pārāk strauji, apelējot pie arvien pieaugošā dzīves līmeņa un maksātspējas. Tomēr Latvijā auto skaits nav liels, faktiski pat ļoti zems – 2019. gadā tas bija 381 transportlīdzeklis uz 1000 iedzīvotājiem jeb nedaudz virs 657 tūkstošiem personiskajā īpašumā reģistrēto vieglo automobiļu. Pirms pieciem gadiem mazāk par mums starp Eiropas Savienības valstīm bija tikai Rumānijā un Ungārijā, savukārt pārējās Baltijas valstīs iedzīvotājiem pēdējos gados ir gandrīz divreiz vairāk transportlīdzekļu nekā Latvijā.
Vispārējā tendence, ko arī pandēmija būtiski neietekmē, ir arvien pieaugošs kopējais auto apjoms. Šogad proporcijas nedaudz mainās par labu lietotajiem auto – jauni ir luksusa lieta, pēc kā pieprasījums ir krasi, Latvijā pat par trešdaļu samazinājies, apsteidzot arī IKP kritumu. Eiropā jaunās auto visbiežāk pērk uzņēmumi saviem darbiniekiem, izmantojot nodokļu atvieglojumus un integrējot tos bonusu sistēmās, bet šogad ilgtermiņa darbības plāni tiek pārskatīti vai iesaldēti, izmaksas tiek optimizētas, esošie līzingi pārfinansēti un pieprasījums pēc jauniem auto būtiski sarūk. Tāpēc auto ražotājiem nākas samazināt darbību gan detaļu pieejamības, gan pieprasījuma dēļ.
Savukārt Baltijas valstu kopējais lietoto auto tirgus šobrīd ir 2,6 miljardi eiro gadā un pieprasījums Covid-19 ietekmē pārsniedz piedāvājumu. Katru mēnesi tikai Latvijā vien tiek pirktas un pārdotas ap 10 000 automašīnas un šī gada 3. ceturksnī no visiem Latvijā pirmoreiz reģistrētajiem auto tikai nepilni 22% bija jauni, pārējie – lietoti1. Jauno auto īpašnieki tās tik aktīvi vairs nepārdod otrreizējā tirgū, tāpēc tiem, kas vēlas privāto mašīnu iegādāties – arī veselības un drošības apsvērumu dēļ - tā arvien biežāk ir jāmeklē starp lietotajām.
Latviešiem patīk riskēt?
Tomēr ir viens būtisks faktors, uz ko auto nozares eksperti atkal un atkal pievērš sabiedrības uzmanību. "Longo Latvia" veiktā Latvijas autovadītāju viedokļa aptauja2 norāda, ka gandrīz viena ceturtā daļa jeb 24% no aptaujātajiem savu transportlīdzekli ir pirkuši vai apsver iegādāties vēsturiskajā Rumbulā. Tātad salīdzinoši nozīmīga Latvijas autovadītāju daļa vēl arvien ir gatava pamatīgi riskēt, cerot, ka ar viņiem negadīsies tā, kā redzams ar apskaužamu regularitāti pamanāmajās sūdzībās internetā un masu medijos par tur iegādātu auto kvalitāti vai pēc-servisa neesamību.
Latvijas auto pircēju paradumi paļauties uz veiksmi, protams, rada nepatiesu priekšstatu par visu lietoto auto nozari. Vēl arvien daudzi uzticas odometru rādītājiem, pirms auto pirkšanas tos nepārbaudot licencētās un uzticamās vietās. Ir svarīgi, lai visi tehniskie auto parametri būtu norādīti pareizi, bet reti kurš auto pircējs iedziļinās un biežāk izvēlas vienkārši noticēt. Piemēram, stāstam, ka vecmāmiņa Vācijā ar savu ar dīzeli darbināmo auto izbrauca tikai svētdienās uz netālu esošo veikalu. Vispārzināmais ir fakts, ka auto ar dīzeļmotoru izvēlas cilvēki, kas vēlas braukt bieži un garas distances, tomēr negodīgu pārdevēju izdomām vēl arvien diemžēl atrodas daudzas dzirdīgas ausis.
Privāts pārdevējs vai uzņēmums
Latvijas patērētājs no likumdošanas viedokļa ir pasargāts, jo pērkot auto, var saukt pie atbildības pārdevēju par tās kvalitāti atbilstoši solītajam – kā par jebkuru preci. Transportlīdzekļa iegādes gadījumā vēl būtiskai vajadzētu būt arī pēcpārdošanas garantijai un servisam. "Longo Group" pircēju paradumu analīze rāda, ka ļoti lielai Latvijas auto pircēju daļai galvenais izvēles faktors ir cena, bet mazāk nekā puse garantijas esamību neuzskata par ko svarīgu. Lietoto auto tēmā tas nereti ir pamats nesaskaņām starp abām pusēm jau pēc darījuma noslēgšanas, jo viszemākā cena bez garantijas ir ļoti liels risks, ko faktiski labprātīgi uzņemas pircējs pats.
Latvijas auto pircējam plašāka izvēle arī ir atslēgvārds. Patērētāju paradumu pētījumi rāda, ka trīs reizes palielinās pirkuma iespējamība, ja pērkamo vienību izvēle ir plašāka. Tā kā no korporatīvo auto pārdevēju puses Latvijā nav daudz plašu piedāvājumu, uzticība vēl ir jāaudzē, tomēr palēnām sabiedrība kļūst gan prasīgāka, gan izglītotāka un maksātspējīgāka. Arvien palielinās uzticamība digitālajām iespējām auto iegādē, pircēji iepazīstas ar nolūkotajiem auto e-vidēm, kur ir iespējams nodrošināt arī daudzveidību un auto visdažādākajām prasībām. Uzņēmumi, kas pārdod auto, piesaista nozīmīgas investīcijas, piemēram, Lielbritānijas tiešsaistes lietoto automašīnu tirgotājs "Cazoo" ar šogad papildu saņemtajiem 200 miljoniem mārciņu.
Latvijas lietoto auto korporatīvo tirgotāju jomā tuvākajos gados būs vērojama attīstība un izdzīvos tie, kas spēs piedāvāt plašu un daudzveidīgu klāstu, nevainojamu apkalpošanu, kvalitatīvu garantijas servisu un digitālās vides sniegtās priekšrocības.
1 CSP dati
2 Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" veiktā Latvijas iedzīvotāju-autovadītāju aptauja, 2020. gada oktobris, 706 responenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
