Edgars Kraučuks: Vai 2011.gads būs visu laiku labākais meža nozares eksportam?
Foto: Publicitātes foto

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas meža nozares eksports nominālā izteiksmē 2011.gada trīs mēnešos salīdzinājumā ar 2010.gada attiecīgo laika periodu ir pieaudzis par gandrīz 25%. Svarīgi atzīmēt, ka jau 2010.gads meža nozares eksportam ir bijis ļoti veiksmīgs, un nozares eksports 2010.gadā pieauga par turpat 46% salīdzinot ar 2009.gadu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Latvijas ekonomikai 2010.gada pirmā puse bija izaicinājumiem pilna, tomēr jau gada otrajā pusē salīdzinājumā ar 2009.gadu dažādi ekonomikas indikatori uzrādīja pozitīvu attīstību.

Lai gan aktivitāte iekšējā tirgū bija diezgan zema, tomēr eksports 2010.gadā nominālā izteiksmē pieauga par 22,9%. Mēs uzskatām, ka īpaši izceļams ir meža nozares produkcijas eksporta pieaugums, kas 2010.gadā monetārā izteiksmē sasniedza 45,9% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Turklāt 2010.gada meža nozares eksporta rādītāji ir vēsturiski otrie labākie, atpaliekot vienīgi no 2007.gada eksporta vērtības. Savukārt vairāku faktoru dēļ 2010.gadā meža nozares eksporta saldo (eksports mīnus imports) ir visu laiku lielākais, Latvijas ekonomikā iepludinot vairāk kā 750 miljonus latu un palielinot meža nozares īpatsvaru kopējā eksportā.

Vēl jo vairāk, 2011.gada pirmo trīs mēnešu ārējās tirdzniecības rezultāti liecina par būtisku 25% pieaugumu meža nozares eksporta vērtībā. Būtiski ir pieaugusi eksporta vērtība uz galvenajiem tirgiem – Zviedriju, Vāciju un Lielbritāniju, kas kopā sastāda gandrīz 40% no nozares eksporta vērtības. Tiesa ir jāatzīmē, ka ir samazinājusies eksporta vērtība uz Tuvo Austrumu reģionu, piemēram, uz Ēģipti, kas beidzamo gadu laikā bija ieņēmusi nozīmīgu vietu eksporta īpatsvarā - eksports 2011.gada trīs mēnešos ir būtiski samazinājies salīdzinot ar to pašu periodu 2010.gadā. Šādas izmaiņas, neapšaubāmi, ir skaidrojams ar nemierīgo situāciju reģionā, un tuvākajā laikā eksporta apjomi uz šiem tirgiem nebūs ievērojami.

Mēs sagaidām, ka šī gada laikā pretstatā Tuvo Austrumu tirgiem, aktivizēsies Tālo Austrumu tirgus, precīzāk, Japāna, sākot atjaunot nesenās traģēdijā radītos postījumus, kur būs nepieciešami būtiski būvmateriālu apjomi, tostarp koksne un tās izstrādājumi. Vienlaicīgi mēs sagaidām, ka lielākā daļā Eiropas, kas sāk atgūties no ekonomikas krīzes, izņemot atsevišķas valstis, pieaugs pieprasījums pēc koksnes izstrādājumiem gan būvniecībai, gan mājokļu iekārtošanai, gan arī industriālajā tirgū. Turklāt, Latvijas lielāko meža nozares eksporta tirgu (Zviedrija un Vācija) ekonomikas atgūstās straujāk.

Iepriekš minētais pirmajā brīdī varētu vedināt uz domu, ka 2011. gads meža nozares eksportam būs vēl labāks par 2010.gadu un ka 2011.gadā meža nozare uzrādīs visu laiku augstāko eksporta vērtību.

Taču saglabājas jautājums par to, vai tirgū būs pieejami pietiekami daudz resursu, lai Latvijas eksportējošie nozares uzņēmumi varētu turpināt veiksmīgi konkurēt iekarotajos tirgos. Nav šaubu par to, ka koksnes krāja, tostarp ciršanas vecumu sasniegušajās audzēs, pieaug katru gadu, tādējādi nodrošinot nozarei nepieciešamo resursu pieaugumu dabā. Iepriekšējos gados, samazinoties koksnes cenai privātie mežu īpašnieki daļēji ir zaudējuši interesi par koksnes izstrādāšanu. Šogad samazinoties plānotajiem ciršanas apjomiem Latvijas valsts mežos, aizvien būtiskāku nozīmi iegūs privāto mežu īpašnieki. Lielā mērā to spēja un vēlme tirgū piedāvāt koksnes resursus par tirgum pieņemamu cenu noteiks to, cik veiksmīgi būs 2011.gada nozares eksporta rādītāji. Jebkurā gadījumā ir maz ticams, ka privātie meža īpašnieki paaugstinās koksnes ieguvi līdz tādam apmēram, kas atsvērtu valsts mežos samazināto ieguvi.

Mēs uzskatām, ka, lai gan meža nozare 2011.gadā būs ekonomiski spēcīga, tā, neskatoties uz augošu pieprasījumu galvenajos eksporta tirgos, nespēs uzrādīt absolūtā rekorda vērtības dēļ samazinātas resursu pieejamības, ja vien kādi ārēji apstākļi tādi kā dabas stihija, piemēram, vētra, neieviesīs korekcijas pieejamo resursu daudzumā. Nozares ilgtermiņa izaugsmei ir nepieciešams turpināt darbības, kas palielina produktu pievienoto vērtību, tostarp tālāku un dziļāku resursu pārstrādi, kā arī nozares uzņēmumiem ir jāturpina palielināt konkurētspēja caur pieaugošu darba efektivitāti."

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form