Edmunds Beļskis: 2020. gads Latviju piespieda kļūt digitālākai. Vai izmantojām visas iespējas?
Foto: Publicitātes foto

Digitālajā jomā Latvijai šis ir bijis izrāviena gads, kad Eiropas līmenī mums bija iespēja sevi apliecināt kā attīstītu, modernu un tehnoloģiski progresīvu valsti. Izaicinošie apstākļi biznesam un sabiedrībai kopumā devuši pavisam citu ātrumu un motivāciju ikdienu pārcelt digitālajā vidē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aizvadīto gadu redz kā būtisku digitālās izaugsmes laiku, kas atstās paliekošu ietekmi uz cilvēku paradumiem kopumā. Lai arī daudzi bija spiesti palauzīt galvu un iemācīties, kā pielietot vienu vai otru risinājumu, iegūtās prasmes un paradumi krietni atvieglos turpmāko tehnoloģisko risinājumu integrāciju darba ikdienā. Jautājums, cik lielā apjomā esam izmantojuši šīs iespējas un, vai saņemsimies to darīt vēl aktīvāk.

Daudz runāts par to, ka Latvija var lepoties ar ātru internetu, to atzīst arī mūsu partneri Eiropā. Lai tie nebūtu tikai vārdi, arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb DESI 2020 dati to pērnā gada vidū apliecināja. Vispārējais savienojamības rādītājs ir virs ES vidējā, ierindojot Latviju ceturtajā vietā. Piemēram, mums ir teju pilnīgs 4G pārklājums (99%), kas divkārt pārsniedz ES vidējo rādītāju. Šis skaitlis piešķir Latvijai fantastiskas perspektīvas izrauties un kļūt par digitālu ES lielvalsti, taču šie paši DESI dati parādīja, ka biznesa digitalizācijas un e-komercijas jomā Latvija neprot izmantot sniegtās iespējas. Jaunākie rādītāji vēl nav pieejami, taču varu prognozēt, ka šeit gan aina būs uzlabojusies.

Pozitīvākiem rādītājiem vajadzētu būt arī digitālo prasmju jomā, kur DESI pētījums atklāja, ka tikai 24% iedzīvotāju piemīt augstas digitālās prasmes, kas ir par teju 10% mazāk nekā Eiropā vidēji. Šajā kontekstā īpaši vēlos izcelt jauniešu izglītības nozīmi. Šķietami var rasties iespaids, ka laiks visu saliks pa plauktiņiem, un jaunā paaudze ar inovatīvajām tehnoloģijām ir uz "tu" jau no bērna kājas, bet tā vis nav - kaut gan lielākā daļa jaunās paaudzes ikdienā lieto datoru, digitālo pamatprasmju trūkums ir tēma, kurai jāpiešķir lielāka vērība. Informācijas laikmetā, kad tehnoloģijas ir ikdienas sastāvdaļa, digitālā kompetence ir kā stūrakmens sabiedrības attīstībai, un tā sniedzas krietni tālāk par datorspēlēm un sociālajiem tīkliem. Šī tēma ir ietilpīga un būtu lietderīgi to paturēt redzeslokā. Protams, pērn ir noticis gana daudz lietu, ar kurām varam lepoties un kas nodrošinājušas būtisku izaugsmi gan jauniešu, gan kopējā sabiedrības digitālo prasmju attīstībā.

Ir notikusi ievērojama tehnoloģiju demokratizācija. Spēja un zinātība veidot inovatīvus IKT risinājums vairs nav tikai IKT nozares privilēģija. IKT ir saplūdis un apvienojies ar visām tautsaimniecības nozarēm veidojot inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus. To apliecina vairāku iespaidīgu tehnoloģisko projektu realizācija. IKT nozarei, zinātnei, valdībai un uzņēmējiem sadarbojoties, ir radītas tādas platformas kā "Apturi Covid" un "eSaeima". Esam integrējuši arī "eParakstu" kā identitātes apliecināšanas funkciju "eSaeimā", kas nodrošina deputātiem iespējas pildīt savus uzdevumus likumdošanas procesā, neatrodoties parlamenta ēkā. Plašu digitālo soli turpina spert arī Latvijas zvērinātie notāri, kuri pirms pāris gadiem ieviesa Eiropas Savienībā pirmo digitālo platformu, piedāvājot iedzīvotājiem visus notariāta pakalpojumus pilnībā attālināti, bet jau šomēnes notāri sāk "eParaksts mobile" izsniegšanu iedzīvotājiem. Latvijā rekordātrā tempā ir izveidotas Covid analīžu pārvietojamās laboratorijas, un liela artava ieguldīta arī izglītības jomā, radot e-vidi skolēnu attālinātajām mācībām. Tāpat arī pieaugušajiem ir daudz vienkāršākas un ērtākas iespējas studēt mācību iestādēs visā pasaulē, neizejot no mājām.

Ja līdz šim sabiedrības attieksme pret dažādiem digitālajiem rīkiem, kas ļauj atvieglot ikdienas un darba dzīvi, bija gana ieturēta, tad Covid-19 laiks ir motivējis izmēģināt šos risinājums. Aizvadītājā gadā bija vērojams lēcienveidīgs "eParaksta" pieprasījuma pieaugums. Ja 2019. gadā "eParaksts" dokumentu parakstīšanai tika izmantots 7,1 miljons reižu, tad aizvadītajā gadā skaitlis pārsniedza 9 miljonus. Dubultojies arī "e-Identitātes" apliecināšanas reižu skaits. To veicināja plaša "eParaksta" funkcionalitāšu integrācija portālos un aktīva informācijas digitālā aprite, kas vēl lielākus tempus uzņēma brīdī, kad aizvērās klātienes biroji un klientu apkalpošanas centri.

Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem DESI pētījumā Latvija ieņem 5. vietu, kas ir vērā ņemams sasniegums un apliecina, ka e-pārvaldes lietotāju skaits pēdējā laikā ir turpinājis augt, tāpat ir uzlabojusies tiešsaistes publisko pakalpojumu nodrošināšana.

Valsts pārvalde uz bezpapīra dokumentu apriti pārgāja pirms diviem gadiem, sākot parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. Līdz ar to, sākoties krīzei, darba funkcionēšanu un nepārtrauktību kvalitatīvā līmenī bija iespējams nodrošināt pat tad, kad darbinieki atradās savās mājās.

Prognozēju, ka jau šogad ievērojami palielināsies pieprasījums pēc IKT prasmēm kā mūžizglītības stūrakmeņa, jo ir skaidrs, ka daudzas tautsaimniecības formas jaunajos pēc pandēmijas apstākļos būs kardināli un neatgriezeniski mainījušās. Paredzams e-komercijas izrāviens, kas ir neizbēgams, ja uzņēmumi vēlas pārvarēt apstākļu radīto krīzi. Ja klātienes durvis ir aizvērtas, digitālās durvis uz visu pasauli ir plaši vaļā. "E-komercija" nav atkarīga no veiksmes, bet gan prasmēm izmantot rīkus un tehnoloģijas, kā arī vēlmes mācīties. Digitālā un tehnoloģiju nozare pasaulē ir radījusi kardinālas pārvērtības, un tas, cik atvērti būsim, nepretojoties tām, ļaus mums ierindoties ne tikai ES valstu topos, bet, kas daudz būtiskāk, sasniegt jaunu attīstības līmeni pašu izaugsmei.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

E-komercija IKT nozare Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form