Pēc krituma iepriekšējos gados 2011.gads jau iezīmējās ar nodarbināto iedzīvotāju pirktspējas nelielu pieaugumu. Vidējā mēneša neto darba samaksa pērn pieaugusi par vidēji 4,5% (no 316 līdz 330 latiem), nedaudz apsteidzot inflācijas rādītāju, tādējādi reālās alga 2011.gada laikā uzrādījusi minimālu pieaugumu (par 0,1%).
Strādājošo vidējā alga gan atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Salīdzinot ar 2008.gada pēdējo ceturksni, kad vidējā neto alga valstī bija 385 lati, 2011.gada pēdējā ceturkšņa algu statistika uzrāda par aptuveni 7,7% zemāku līmeni – 357 lati. Savukārt reālā alga 2011.gada pēdējā ceturksnī bija par 12% mazāka nekā 2008.gada atbilstošajā periodā.
Vidējā mēneša bruto darba samaksa pērn palielinājusies par 4,4% līdz 464 latiem, turklāt sabiedriskajā sektorā pieaugums vidēji gadā bijis pat nedaudz straujāks nekā privātajā sektorā. Gada pēdējā ceturksnī pieauguma temps gan bijis straujāks privātajā sektorā – vidējā bruto alga uzrādījusi 5,4% lielu palielinājumu. Salīdzinājumā ar 2010.gadu var redzēt algas palielinājumu visās tautsaimniecības nozarēs, turklāt kopējā atalgojuma pieaugums vairāk saistīts ar atalgojuma mainīgās daļas palielināšanu, t.i., atkarībā no uzņēmuma rezultātiem kopumā un paša darbinieka sniegumu.
Atalgojuma jomā šogad nav gaidāmi ļoti strauji uzlabojumi – bruto darba samaksa varētu uzrādīt pieaugumu vidēji par 4-4,5%, darba samaksai palielinoties gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Nozarēs un amatu grupās, kur šobrīd ir grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, iespējams mazliet straujāks algu pieaugums, savukārt virknē nozaru algu līmenis šogad varētu palikt arī nemainīgs. Ņemot vērā, ka gada vidējās inflācijas rādītājs šogad varētu būt ap 2,5%, tad reālā alga 2012.gadā kopumā varētu palielināties straujāk nekā pērn – par 1,5-2%.