Egils Einārs Jurševics: Latvijas pacientu līdzmaksājums par kompensējamiem medikamentiem joprojām ir nesamērīgi augsts
Foto: Publicitātes foto

2021. gads noteikti būs pagājis Covid-19 zīmē ne tikai veselības, bet arī teju visās citās nozarēs. Vēl jo vairāk – tas ietekmējis ikvienu no mums. Tomēr tas nav vienīgais, kas noticis veselības aprūpē. 2020. gadā tika ieviests jauns kompensējamo zāļu izsniegšanā princips, kas palielina pacientu iespējas iegādāties medikamentus. Neskatoties uz šo uzlabojumu, valsts piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem joprojām ir nepietiekams. Mūsu valsts tēriņi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju ir ceturtie zemākie Eiropas Savienībā (ES). Diemžēl tas ir daļējs iemesls Latvijas iedzīvotāju augstajai mirstībai no Covid-19.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Farmācijas nozarē noteikti jāatzīmē, ka Latvija ir īstenojusi pasākumus patentbrīvo zāļu lietošanas veicināšanai. Latvijā medikamentiem no valsts puses tiek atvēlētas relatīvi nelielas summas, savukārt paši iedzīvotāji tiem tērē daudz privāto līdzekļu. Daudziem, īpaši grupām ar zemiem ienākumiem, tas rada finansiālus šķēršļus zāļu pieejamībai. 2020. gadā tika ieviests jauns kompensējamo zāļu izsniegšanā princips – ārsts receptē raksta nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet medikamentu grupas vispārīgo nosaukumu, un aptiekā farmaceits izsniedz lētāko medikamentu no šīs grupas. Ja pacients vēlas citu analogu, tad jāmaksā pilna maksa. Te gan jāpiebilst, ka ir būtisks izņēmums – ja ārsts konstatē, ka pacienta ārstēšanas procesā labāka rezultāta sasniegšanai būtu nepieciešams cits, analogs medikaments, tad šāda iespēja ir. Ārsts drīkst izrakstīt receptē pacientam piemērotākās zāles ar to oriģinālo nosaukumu, pamatojot to ar ierakstu pacienta ambulatorā kartē. Šādi gadījumi gan ir visai reti, jo ārsti izmanto šo iespēju tikai aptuveni 10% gadījumos, pat ja noteikumos noteiktais ierobežojums ir 30%. Kārtība, kas nosaka lētāko zāļu izsniegšanu aptiekā valsts apmaksāto zāļu daļā, nav unikāla tikai Latvijai. Eiropas Savienībā (ES) šāda kārtība ir daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā, arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī vēl citās ES dalībvalstīs. Turklāt Latvijas pāreju uz jauno kārtību atzinīgi novērtē arī Pasaules Veselības organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tas, ka tikai 10% gadījumu lētākās zāles tiek aizvietotas ar citām, analoģiskām, norāda, ka, neskatoties uz diskusijām par šo sistēmu tās ieviešanas un norises laikā, sistēma nerada problēmas pacientam, un iebildumi vairāk saistīti ar iesaistīto pušu komerciāliem apsvērumiem. Ir jāsaprot, ka ne jau zāļu izskats – krāsa, forma, iepakojums – bet gan aktīvā viela ir tā, kas dod iespēju sasniegt vēlamo rezultātu ārstēšanas procesā. Tieši šī aktīvā viela visos grupas medikamentos ir līdzvērtīga. Turklāt patentbrīvie medikamenti tiek pārbaudīti, un nekvalitatīvu zāļu nokļūšana apritē ir praktiski neiespējama. Te gan noteikti būtu jāvērš uzmanība uz to, ka zāles ir jāiegādājas tikai aptiekās, jo tikai tā var garantēt, ka zāles būs kvalitatīvas un nebūs viltotas. Diemžēl zāļu "melnais tirgus" joprojām eksistē.

Gada laikā pacienti ietaupījuši 12 miljonus eiro

Pateicoties kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības izmaiņām, gada laikā (no 01.04.2020. līdz 31.03.2021.) iedzīvotāju maciņos veidojies ietaupījums 12 miljonu eiro apmērā. Tas ļāvis iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā jaunas diagnozes, jaunas zāles, kā arī paplašināt oriģinālo zāļu pieejamību. Tas nozīmē, ka noteikumi ir labvēlīgi gan valsts budžetam, gan pacientam, kurš par medikamentiem maksā mazāk. Tādēļ nav saprotams, kādēļ gada nogalē Veselības ministrija ierosināja veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 899, kas pavērtu ceļu atgriezties pie vecās kārtības – pacienta interešu un aptieku labākas darbības vārdā tika piedāvāts noteikt cenu koridoru 10 centu robežās. Tas nozīmētu, ka šajā 10 centu robežā farmaceits piedāvā un pacients var izvēlēties jebkuru no aptiekas piedāvājumā esošām ārsta receptē norādītām vispārīgā nosaukuma zālēm. Nezinot situāciju, varētu pieņemt, ka tas tiešām būtu pieņemami. Bet tas noteikti pārvilktu treknu strīpu ražotāju vēlmei samazināt cenu, un atsāktos cīņa zāļu tirgū, lai pārdotu dārgākas zāles. Arī aptiekām ir izdevīgāk tirgot dārgākās, nevis lētākās zāles. Ražotājs kļūtu vēl vairāk atkarīgs no Latvijā izveidojušās vertikāli integrētās ķēdes lieltirgotavas– aptieka– ārstniecības sistēmas, kas neveicina zāļu cenu pazeminājumu. Veselības ministrijai ir pietiekami argumenti, lai pamatotu valsts līdzekļu racionālu izmantošanu un nepakļautos atsevišķu sabiedrības grupu spiedienam. Turklāt rodas jautājums – kāpēc 2020. gadā bija jāmaina sistēma, ja valstij ekonomiskie apsvērumi nav būtiski?

Nepietiekamais veselības aprūpes budžets – iemesls augstajiem Covid-19 mirstības rādītājiem

Latvija ES veselības jomā dažādos statistikas rādītājos ieņem pēdējās vietas, tamdēļ diemžēl neizbrīnīja fakts, ka arī mirstība no Covid-19 ir krietni augstāka nekā citviet. Skumji, bet tā izrādījusies augstākā Eiropā. Tas noticis, neskatoties uz to, ka stacionārā nonākušajiem pacientiem pieejams pietiekams medicīniskais un tehniskais nodrošinājumu, kā arī faktu, ka, par laimi, nenonācām pie smago slimnieku šķirošanas. Arī ārstu pielietotās ārstēšanas metodes seko vispārējām vadlīnijām.

Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai skaidrotu augstās (visaugstākās starp 38 OECD valstīm) mirstības cēloņus no Covid-19 infekcijas. Jāatzīst, ka cēloņi ir acīmredzami. Galvenie – medicīnas personāla – ārstu un medmāsu trūkums, kas rada lielas pakalpojumu pieejamības problēmas. Tāpat ne visi pacienti ārstējas stacionāros, kur zāles ir pieejamas. Neskatoties uz augstāk minētiem kompensējamo medikamentu sistēmas uzlabojumiem, kas ļauj pacientiem ieekonomēt medikamentos tērētos finanšu līdzekļus, vispārēji zemā kompensācijas līmeņa dēļ, kā arī iedzīvotāju zemo ienākumu dēļ, nepieciešamie medikamenti joprojām pieejami ne visiem. Latvijas iedzīvotāji no savas kabatas medicīnas vajadzībām tērē gandrīz visvairāk ES, aiz sevis atstājot vien Bulgāriju, – iedzīvotāju maksājumi sedz 36% no medicīnas izdevumiem, no kuriem lielākā daļa – 14,4% – tiek tērēta medikamentiem, kamēr vidēji ES šīs proporcijas ir attiecīgi: 15% un 3,7%1. Šis ir ļoti būtisks iemesls, kādēļ augsti mirstības rādītāji vērojami pacientiem, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām. Arī kaitīgie ieradumi un nepareizs uzturs veicina mirstību no Covid-19. Fakti par kliedzošo situāciju veselības aprūpē zināmi jau vairāk nekā 10 gadus, kopš ārsti un medicīnas māsas dodas labākas dzīves meklējumos ārpus Latvijas. Lai arī tiek veikti mēģinājumi procesu apturēt, tiem nav redzama rezultāta. Pat pēdējos gados, kad rindas pie atsevišķiem speciālistiem stiepjas vairāku mēnešu garumā, Saeima atlika likumā noteikto algu pielikumu mediķiem. Ilgstoši nerisinātās problēmas ar rezidentu vietām un atalgojumu gan tiem, kas saņēmuši budžeta vietas, gan tiem, kas mācās bez tām. Tas licis jaunajiem ārstiem darbu meklēt citviet. Pēc Latvijas Ārstu biedrības datiem Latvijā ārstu vidējais vecums ir 54 gadi (detalizētāka informācija par Latvijas ārstiem pieejama zemāk). Politiķu prioritāte veselības nozarē aprobežojās ar nemitīgām reformām, optimizāciju un ielāpu likšanu vietās, kur draud vislielākās problēmas.

Latvijas tēriņi veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju – ceturtie zemākie ES

Izdevumi veselības aprūpei pieaug. Arī pandēmijas viļņi prasa izdevumu pieaugumu. Tomēr Latvijas tēriņi veselības aprūpei ir ievērojami mazāki nekā citās ES valstīs – gan uz vienu iedzīvotāju (ceturtais zemākais ES, aiz sevis atstājot vien Horvātiju, Rumāniju un Bulgāriju), gan attiecībā pret IKP (6,6%, kas ir krietni zem vidējā ES radītāja 9,9%)2. Ņemot vērā mūsu budžeta iespējas, nevaram cerēt, ka tuvāko 2 – 3 gadu laikā veselībai tiks atvēlēti tādi finanšu līdzekļi, kas atrisinātu vairumu pastāvošo problēmu. Turklāt, pat palielināta budžeta apstākļos jaunus ārstus un medmāsas nevar sagatavot pāris gados. Dažos gados nevar atveseļot arī sabiedrību. Nepieciešama ilgtspējīga programma, kas skartu plašu veselības sistēmas problēmu loku, kā arī cieša politiskā griba tās realizācijai. Pozitīva virzība ir redzama. Tā šogad, pieaicinot plašu ekspertu loku, tika veidota programma onkoloģijas problēmu risinājumam. Lai arī ne tik liels kā būtu nepieciešams, tomēr arī veselības aprūpes budžetā šai sadaļai paredzēts finansējuma pieaugums, t.sk. zālēm onkoloģisko pacientu ārstēšanai (kopējā summa, kas nākamgad piešķirta onkoloģijas medikamentiem, ir 20 miljoni eiro). Finansiāli uzlabojami paredzēti arī reto slimību ārstēšanai (2022. gadam piešķirti papildu 4,37 miljoni eiro reto slimību medikamentiem).

Veselības ministrijai ir izstrādāts plāns 2023. – 2027. gada veselības sistēmas darbības sakārtošanai un uzlabošanai, tam paredzot atbilstošu finansējumu, t.sk. kompensējamo zāļu finansējuma palielināšanai. Jācer, ka šis plāns nepaliks Finanšu ministrijas gaiteņos un politiķu priekšvēlēšanu solījumos.

Jāatzīmē, ka valsts zāļu kompensācijas sistēma gadu gaitā ir izveidojusies ļoti sarežģīta un grūti saprotama pat speciālistiem. Nepieciešams uzsākt zāļu kompensācijas sistēmas pārveidi. Protams, sistēmas maiņa bez būtiska valsts finansējuma palielinājuma neuzlabos iedzīvotāju pieejamību medikamentiem. Kā jau minēju – tieši tas, līdzās personāla deficītam, ir vadošais elements Latvijas iedzīvotāju zemajos veselības rādītājos.

Covid-19 pandēmija spilgti parādīja veselības sistēmas trūkumus, atklājot politikas veidotājiem reālo situāciju veselības aprūpē. Ir cerība, ka Latvijas iedzīvotāji piedzīvos laikus, kad visiem būs iespēja saņemt kvalitatīvus veselības profilaktiskos un aprūpes pakalpojumus, kā arī visiem būs pieejamas ārsta izrakstītās zāles.

Informācija par Latvijas ārstiem (pēc LĀB datiem):

  • Vidējais ārsta vecums Latvijā – 53 gadi

  • 58,8 % ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem

  • Vidējais māsu vecums Latvijā – 48 gadi

  • 50,7 % māsu Latvijā ir vecākas par 50 gadiem

  • Ģimenes ārstu vidējais vecums Latvijā – 54 gadi

  • 75,3 % ģimenes ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, piemēram, Vidzemes reģionā 30 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā

  • NMPD strādājošie ārsti, ārstu palīgi un māsas mēnesī vidēji strādā 30 virsstundas

  • NMPD vienā mēnesī tiek nostrādātas 60 000 virsstundas

  • 68 % veselības nozarēs strādājošo strādā virsstundas, lai saņemtu algu, kura sedz tikai pieticīgākos ikdienas izdevumus

  • Mēneša bruto darba samaksa veselības un sociālajā nozarē Latvijā ir 1108 eiro (dati par 2019.gada 2.ceturksni)

1https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/919f55f0-en.pdf?expires=1639731825&id=id&accname=guest&checksum=322CE0E5100C22B2C917CEC475095984

2https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/919f55f0-en.pdf?expires=1639731825&id=id&accname=guest&checksum=322CE0E5100C22B2C917CEC475095984

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.