2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, kas nozīmē, ka pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9%. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopš 2014. gada pavasara bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%). Tāpat, kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, jo 2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4%, bet Lietuvā – 8,8%.
Kas Latviju sagaida šogad un, vai darba vietu tiešām būs vairāk? Portāls "Delfi" apkopo vairāku ekspertu prognozes par nodarbinātību.
Cerības, kuras vēl būs jāattaisno
AS "DNB Banka" ekonomists Pēteris Strautiņš:
Pērnā gada nogalē darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties, bet ar lēnāko ātrumu kopš 2010.gada vidus, kad Latvijas darba tirgus tikai sāka pārvarēt krīzi. Bezdarba līmenis gada griezumā samazinājās no 10.2% līdz 9.8%. Bezdarbs būtu sarucis straujāk, ja nebūtu kāpis ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvars. Ekonomiski neaktīvo skaits gada laikā ir sarucis ļoti strauji, par 39.1 tūkstoti. Tāda ir arī ilglaicīgā tendence. Pērnā gada beigās 15-74 gadu veco cilvēku grupā bija 466.6 tūkstoši ekonomiski neaktīvo, bet pirms 13 gadiem viņu bija 670.3 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, taču ne tik strauji.
Jāpiebilst, ka pērnā gada 4.ceturksnī nodarbinātības pieaugums gada griezumā it kā bijis straujš, par 17.9 tūkstošiem jeb 2.0%. Taču 2014.gada 2.pusē nodarbināto skaits darbaspēka apsekojuma datos samazinājās grūti saprotamu iemeslu dēļ, disonējot ar kopējo darba tirgus ainu. Nodarbinātības tendenču lielā kopaina ir statiska — jau trīs gadus strādājošo skaits ir gandrīz nemainīgs, pārsvarā turoties pie 900 tūkstošiem vai nedaudz zem šī līmeņa. 2015.gada beigās strādājošo skaits bija tieši tāds, kāds divus gadu iepriekš un par 7 tūkstošiem lielāks nekā pirms trīs gadiem. Darba vietu skaits strauji nepieaug, bet ar to pietiek, lai uzlabotu sarukušā darbaspējīgo iedzīvotāju kopuma pārstāvju iespējas.
Acīmredzot tas, ka tipisks darbs mūsdienās kļuvis fiziski vieglāks, dažkārt veicams attālināti, elastīgāks laika ziņā, arī interesantāks un labāk atalgots, pamudina lielāku senjoru īpatsvaru turpināt pelnīt pēc aiziešanas pensijā. Ietekme ir arī pensionēšanās vecuma celšanai, bet tas noteikti nav vienīgais faktors.
Darba tirgus piedāvātās iespējas pievilcīgākas dara nozaru struktūras maiņa. Strādājošo kopējais skaits Latvijā joprojām ir zem trekno gadu pīķa līmeņa, kuru sasniegt nākotnē varētu ļaut tikai ļoti liela imigrācija un/vai repatriācija. Taču uz uzņēmumu apsekojuma balstītie darbavietu skaita dati rāda, ka komerciālajās zināšanu ekonomikas nozarēs — finanšu pakalpojumos, komercpakalpojumos, programmēšanā, sakaru pakalpojumos u.tml., nodarbinātība jau pārsniedz 2007.gada līmeni un turpina strauji augt. Tas ir ļoti svarīgs fakts, kas vēsta par Latvijas ekonomikas strukturālajām izmaiņām. Šajās nozarēs atalgojums mēdz ievērojami pārsniegt vidējo, darbs tajās ir interesantāks. Šīs darbavietas galvenokārt atrodas Rīgā, vai tas ir labi vai slikti — uz to var skatīties dažādi.
Aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums ir apsveicama lieta. Tas atspoguļo ar tautsaimniecības tālāko progresu saistīto cerību vairošanos sabiedrībā. Šīs cerības būs jāattaisno, citādi var sekot jauna vilšanās. Ir labas iespējas no tās izvairīties, jo esam sasnieguši ekonomikas cikla fāzi, kad cerīgs skatījums uz nākotni pats par sevi var daudz mainīt. Gaiša ticība nākotnei var ļoti maz līdzēt, ja nav naudas, bet šobrīd valsts iedzīvotāju rīcībā esošais naudas daudzums ir lielāks nekā jebkad, bet parādu līmenis sasniedzis uz Eiropas kopējā fona ļoti zemu punktu, kas palielina aizņemšanās iespējas. Nākotnes indikatoru kopums ir Latvijas ekonomikai diezgan labvēlīgs. Kreditēšanas riteņi sāk pamazām griezties, bet, lai nostiprinātos to saķere ar ceļu, būs vajadzīgi vēl daži ceturkšņi. Tajā brīdī sāks plašākā straumē plūst šobrīd aizkavētie ES fondi, nav izslēgts, ka tad saistībā ar darba tirgu visbiežāk pieminētā problēma būs pārkaršana.
Atjaunojies mērens kāpums
AS "Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs:
Aizvadītā gada laikā stāvoklis darba tirgū kopumā ir palēnām uzlabojies. Darba meklētāju īpatsvars 4.ceturksnī sasniedza 9.8%, kas ir par 0.4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn kopumā par 1.3% audzis arī nodarbināto cilvēku skaits, turklāt nodarbinātības kāpums gada laikā pakāpeniski kļuvis spējāks. Pozitīvi, nodarbināto cilvēku skaits audzis ne vien samazinoties bezdarbnieku skaitam (darba meklētāju skaits pērn vidēji samazinājies par 8.5%), bet arī darba tirgū iesaistoties iepriekš neaktīviem iedzīvotājiem. Proti, neskatoties uz rūkošo darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā pērnā gada otrajā pusē pēc divarpus gadu pārtraukuma atjaunojās neliela izaugsme.
Uzlabojumi gan noris palēnām un pakāpeniski, un gada pēdējā ceturksnī izmaiņas bijušas ļoti nelielas - darba meklētāju īpatsvars praktiski nemainījās un bija 9.8% (9.7% trešajā ceturksnī). Arī nodarbinātības līmenis (61.4%) un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis (68.1%) saglabājās tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī. Ceturkšņa laikā nedaudz pieaudzis darba meklētāju skaits – tas gan vismaz daļēji skaidrojams ar sezonalitāti.
Nodarbinātības kāpums nozaru dalījumā pērn bijis salīdzinoši atšķirīgs. No lielākajām nozarēm pērn samazinājusies nodarbinātība apstrādes rūpniecībā (tiesa, pozitīvs pārsteigums ir kāpums nozares nodarbinātībā 4.ceturksnī - par 9% jeb par 10 tūkstošiem nodarbināto), būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā. Savukārt lauksaimniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā nodarbināto skaits pērn kopumā audzis.
Jau pašlaik redzams, ka iedzīvotāju vidū ar augstāku prasmju līmeni, bezdarbs ir sarucis jau turpat ap pirmskrīzes līmeni. Iedzīvotājiem ar zemāku prasmju līmeni tas vēl ir augstāks, bet turpinās samazināties līdz ar ekonomikas izaugsmi.
2016. gada prognoze
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts Edmunds Gergelevičs
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem 2015. gada 4. ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājās par 2%, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, un sasniedza 900 tūkstošus iedzīvotāju jeb 61,4% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2014. gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 2,2 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka tas ir bijis straujākais nodarbinātības pieaugums kopš 2013. gada pirmās puses. Vidēji 2015. gadā nodarbināto skaits palielinājās par 1,3% un nodarbināti bija 896,1 tūkstoši iedzīvotāju.
Gada griezumā turpināja samazināties arī bezdarbs – 2015. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 9,8%, kas bija par 0,4 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā pirms gada. Tādejādi vidēji 2015. gadā bezdarba līmenis samazinājās līdz 9,9% jeb par 0,9 procentpunktiem, salīdzinot ar 2014. gadu. Kopumā pērn darba meklējumos bija 98,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija par 9,5 tūkstošiem mazāk nekā 2014. gadā.
Vienlaikus 2015. gadā palielinājās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darba meklētāju kopskaitā – no 43% 2014. gadā līdz 45,5% 2015. gadā. Neskatoties uz to, kopumā ilgstošo bezdarbnieku skaits 2015. gadā samazinājās par 1,6 tūkstošiem un vidēji gadā veidoja 44,5 tūkstošus.
Turpina samazināties arī jauniešu bezdarbs – 2015. gadā jauniešu bezdarbs samazinājās līdz 16,3%, kas bija par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. No kopējā bezdarbnieku skaita 2015. gadā 13,8% jeb 13,5 tūkstoši bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Neskatoties uz straujo nodarbinātības pieaugumu un bezdarba samazinājumu, situāciju darba tirgū turpina ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences – darbaspējīgo iedzīvotāju skaits (vecumā no 15-74 gadiem) pērn samazinājās par 23,1 tūkstošiem jeb 1,5%, salīdzinot ar 2014. gadu, kas ar vien spilgtāk iezīmē darbaspēka pieejamības problēmas.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2016. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr lēnākos tempos kā tas bija 2015. gadā. No vienas puses to ietekmēs augstāks bāzes efekts darba tirgū, no otras puses – negatīvās demogrāfijas tendences. Paredzams, ka nodarbināto skaits Latvijā 2016. gadā palielināsies par 0,9%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tikmēr bezdarba līmenis 2015. gadā varētu samazināties līdz vidēji 8,7 procentiem.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka darba vietu skaits pagājušajā gadā visvairāk ir palielinājies tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe, izmitināšana un ēdināšana, administratīvie un profesionālie pakalpojumi, kā arī IT pakalpojumi. Savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecībā nodarbināto skaits ir sarucis. Apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita samazināšanos ietekmējuši arī tādi vienreizēji faktori kā Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienībā ražotajiem pārtikas produktiem un problēmas Latvijas metālu ražošanas nozarē.
Skatoties pa reģioniem, redzams, ka jaunas darba vietas gan pēdējā gada laikā, gan laikā pēc ekonomiskās krīzes veidojušās galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē un Kurzemē aizņemto darba vietu skaits 2015. gada trešā ceturkšņa beigās pat bijis mazāks nekā 2010. gada trešā ceturkšņa beigās. Attiecīgi arī bezdarba līmeņa salīdzinoši lēno, tomēr samazināšanos, Latgalē nodrošinājis praktiski tikai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums.
Kopumā vērtējot situācijas attīstību pēdējā gada laikā, redzams, ka darba tirgus uzlabojumi kļūst arvien lēnāki, kas parādās arī reģistrētā bezdarba datos, kur 2015. gada pēdējos mēnešos bezdarba līmenis pat bijis augstāks nekā attiecīgajā laikā pirms gada. Joprojām saspringtā ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā pasaules ekonomikas izaugsme turpinās bremzēt Latvijas ekonomikas attīstību. Arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kā rezultātā nodarbināto iedzīvotāju skaits nākamajos gados palielināsies tikai nenozīmīgi, savukārt bezdarba līmeņa mazināšanās kļūs arvien lēnāka, prognozē FM.