Ekonomikas ministrija: Vērtējums 2011.gadam un prognozes 2012.gadam
Foto: DELFI

Ekonomikas ministrija 2011.gadu Latvijas tautsaimniecības attīstībā vērtē kā pozitīvu - sagaidāms, ka šī gada beigās, salīdzinot ar krīzes zemāko punktu 2009.gada 3.ceturksnī, iekšzemes kopprodukts (IKP) būs palielinājies par vairāk nekā 10 %.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aktuālākās tendences tautsaimniecībā liecina, ka, pat neraugoties uz Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanu un saspīlējuma pieaugumu Eiro zonā, Latvijas ekonomikā arī 2011.gada 4.ceturksnī saglabāsies stabili pieauguma tempi.

Pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, 2011.gadā kopumā IKP varētu pārsniegt 2010.gada līmeni par 5 procentiem. Tas nozīmē, ka šogad ekonomikas pieauguma tempi būs straujāki nekā tika prognozēts iepriekš.

Šogad turpināja strauji pieaugt eksports un līdz ar to arī veiksmīgāk attīstījās nozares, kas var brīvi eksportēt savu produkciju (galvenokārt, apstrādes rūpniecība). 2011.gadā eksports ir pieaudzis ne tikai kvantitatīvi, bet uzlabojies arī kvalitatīvi - Latvijas preču eksporta struktūrā pakāpeniski palielinās tehnoloģiski intensīvāku un augstākas pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvars.

2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada beigām, preču un pakalpojumu eksporta apjomi salīdzināmās cenās (jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi) ir pieauguši par 8,6 % un par 10,3 % pārsniedza iepriekšējā gada 3.ceturkšņa līmeni. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm šogad kopumā preču un pakalpojumu eksports varētu būt par vairāk nekā 12 % lielāks nekā pērn.
Līdz ar to varam teikt, ka ekonomikas struktūra turpina mainīties par labu ražošanai un eksportam, kas tik ļoti nepieciešams mūsu tautsaimniecībai. Ienākumu pieaugums no eksporta pozitīvi ir ietekmējis arī iekšējo patēriņu un uz iekšējo tirgu orientētās nozares - pieaug tirdzniecības un citu komercpakalpojumu apjomi; pēc apjomīgas lejupslīdes krīzes laikā šī gada otrajā pusē pieaugums vērojams arī būvniecības nozarē.

No krīzes radītajām sekām šogad turpina atkopties arī darba tirgus – pakāpeniski palielinās nodarbināto skaits un mazinās bezdarbs. Kopš 2010.gada beigām nodarbināto skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 30 tūkstošiem, savukārt bezdarba līmenis ir sarucis par 3 procentpunktiem.

2011.gadā jaunā kvalitātē tiek īstenota investīciju piesaiste Latvijai – aktīvi darbojas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome un ieviesta investīciju piesaistes stratēģija Polaris, lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju kopējās aktivitātes. Lai būtu skaidri mērķi un uzdevumi valsts konkurētspējas palielināšanā, tiek veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, kura pilnveidos esošo investīciju piesaistes modeli un tās ietvaros tiks definēti investīciju piesaistes stimuli. Jāatzīmē, ka 2011.gada 3 ceturkšņu laikā ienākošo ārvalstu tiešo investīciju apjoms bija trīs reizes lielāks nekā 2010.gadā kopumā.

Latvijas tautsaimniecības attīstība 2012.gadā joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Būtiska parādu krīzes saasināšanās Eiro zonā, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ASV, pasaules tirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība par gaidāmo fiskālo konsolidāciju vairumā attīstīto valstu likusi virknei starptautisko institūciju samazināt globālo izaugsmes tempu prognozes 2012.gadam, t.sk. Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.
Pasliktinoties ārējai videi, var samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksporta, bet pagaidām vēl vājais iekšējais pieprasījums neļaus kompensēt ārējā pieprasījuma pieauguma tempu mazināšanos. Tādēļ nākamgad, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību par pasaules ekonomikas attīstību, Ekonomikas ministrija prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme varētu būt 2,5 – 3 % robežās.

2012.gadā Ekonomikas ministrijas galvenie uzdevumi paliks nemainīgi - veicināt taut¬saimniecības konkurētspēju un veidot priekšno¬teikumus veiksmīgai pārejai uz efektīvāku ražošanas līmeni un augstāku produktivitāti. Nodarbinātības palielināšanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veiks esošās nodarbinātības politikas dokumentu un politikas instrumentu izvērtējumu un izstrādās pārnozaru nodarbinātības politikas rīcības plānu, lai nodrošinātu nodarbinātības politikas ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām, t.sk., tiks izvērtēti esošie pasākumi un, ciešāk iesaistot darba devēju organizācijas, tiks izstrādāti jauni pasākumi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form