Foto: EPA/LETA
Krievijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanu rezultāti neietekmēs šīs valsts ekonomisko sadarbību ar Latviju, uzskata ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis sacīja, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātam nevajadzētu ietekmēt starpvalstu ekonomisko sadarbību, tomēr ir jāņem vērā, ka valdošās partijas uzrādītais rezultāts ir spēcīgs signāls pie varas esošajam tandēmam - Vladimiram Putinam un Dmitrijam Medvedevam - par valdošo noskaņojumu sabiedrībā pirms gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

"Kā ierasts, šādos gadījumos lieti noder ārējā ienaidnieka piemeklēšana. Referenduma gaisotnē par otro valsts valodu Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par vienu no rīkiem, uz kā rēķina piepelnīt popularitātes punktus. Tādēļ neizslēdzu, ka no Krievijas puses parādās asāka retorika par minoritātes jautājumiem u.tml. Tomēr tam diezin vai būs kādas tālejošas sekas uz abu valstu ekonomisko sadarbību, jo šāda prakse jau ir pieredzēta. Jāņem vērā arī fakts, ka Krievija ir apņēmusies iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), tādēļ tai nāksies ievērot organizācijas principus, kas var būt abu valstu ekonomisko sadarbību veicinošs apstāklis," teica Gašpuitis.

Arī "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka partiju iegūto vietu proporcija Krievijas parlamenta apakšpalātā ir mainījusies, taču nevarot apgalvot, ka ir mainījies varas centrs mūsu kaimiņvalstī. "Līdz ar to nebūtu pamata gaidīt izmaiņas ekonomiskajā sadarbībā starp abām valstīm," sacīja Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka, visticamāk, Krievijas valdības kurss saglabāsies tāds, kāds tas bija līdz šim. "Iespējams, uz Latviju pat lielāku ietekmi varētu atstāt Krievijas iestāšanās PTO, bet pagaidām gan vēl ir pāragri spriest, kā tas varētu mainīt tirdzniecības nosacījumus starp mūsu valstīm," teica Strašuna un norādīja, ka Krievija ir ļoti liela Latvijas kaimiņvalsts un, apzinoties visus riskus, Latvijas uzņēmumiem tur ir plašas biznesa un eksporta iespējas.

Krievijā svētdien aizvadītajās parlamenta apakšpalātas - Valsts domes - vēlēšanās Putina partija "Vienotā Krievija" ieguvusi 49,54% balsu, liecina rezultāti, kas iegūti, apkopojot balsošanas rezultātus no 95,71% vēlēšanu iecirkņu.

Kā pirmdien paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Čurovs, "Vienotajai Krievijai" 450 deputātu parlamenta apakšpalātā būs 238 vietas, tādējādi tā saglabās vairākumu.

Aizvadītās vēlēšanas ir trieciens valdošajai partijai, jo 2007.gada vēlēšanās "Vienotā Krievija" ieguva 64,3% balsu un 315 no 450 parlamenta apakšpalātas deputātu mandātiem.

Par valdošās partijas tuvāko sāncensi - Komunistisko partiju - saskaņā ar šobrīd apkopotajiem rezultātiem nobalsojuši 19,16% vēlētāju.

Partija "Taisnīgā Krievija" un ultranacionālistiskā Krievijas Liberāldemokrātiskā partija ierindojas trešajā un ceturtajā vietā ar attiecīgi 13,22% un 11,66% balsu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!