"Sabiedrības negatīvā nostāja neizšķirs to, vai Latvija eiro ieviesīs vai ne. Valdība ir apņēmusies izvirzīto mērķi sasniegt, un procedūra ļauj valdībai rīkoties arī bez sabiedrības viedokļa vērā ņemšanas. Cita lieta ir, vai eiro ieviešanā iesaistītajām institūcijām ir vēlme lietas mainīt," sacīja Gašpuitis.
Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrībā vērojamais skepticisms nav pēdējā laika parādība un pilnīgi noteikti, ka arī līdz eiro ieviešanas dienai noskaņojuma maiņu panākt nebūs iespējams.
"Pašreizējā nostāja veidojusies daudz un dažādu iemeslu dēļ daudzu gadu laikā. Sabiedrība joprojām nespēj sevi asociēt kā Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībnieku, ir saskatāmas klajas pretrunas starp dalībvalstu sludinātajām vērtībām un realitāti, liela nozīme ir bijusi Latvijas ekonomikas lejupslīdei, kā arī pašreizējai eiro zonas parādu krīzei. Sava loma ir arī informācijas telpas īpatnībām. Līdz ar to pamatvērtību bagāža ar eiro zonas valstīm ir paplāna, kas liek uzturēt piesardzību, aizdomas, šaubas un attiecīgi rada nestabilu pamatu tālākai integrācijai. Latvijai ir grūtības kļūt par līderi, tādēļ liels atbalsts tiek nogaidīšanas politikai," klāstīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja, ka komunikācijā dominē vienvirziena, makroekonomiska līmeņa ieguvumos balstīti paziņojumi un ļoti bieži ēnas puses tiek apietas, kas samazina potenciālo ieguvumu ticamību. Esošajā nostājā var saredzēt arī attieksmi pret valdību un politiku kopumā, kas jau gadiem hroniski cīnās ar komunikācijas problēmām.
"Tas ir veids, kā sabiedrībai nodot savu attieksmi. Kamēr neuzlabosies uzticamība politiķiem, sabiedrības skepticisms saglabāsies. Lai kāds būtu darba kārtības jautājums. Tas ir arī vērtību jautājums, ar kuru pasaules daļu sabiedrība sevi asociē un vai tās priekšstāvji saredz pasaules gatavotos izaicinājumus un spēj mobilizēt sabiedrību to risināšanai," pastāstīja Gašpuitis.
Latvija plāno eiro ieviest no 2014.gada.
