Ekonomistu apvienība: jāpanāk politiķu un sabiedrības vienošanās par fiskālās disciplīnas nepieciešamību
Foto: F64

Ir svarīgi, lai fiskālās atbildības likums tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk – šādu viedokli "Ekonomistu Apvienības 2010" rīkotajā diskusijā par fiskālās disciplīnas jautājumiem pauda tās prezidents Ojārs Kehris.

Apvienības pārstāve Dace Mence portālu "Delfi" informēja, ka diskusijā par Latvijas fiskālās disciplīnas iespējām "Ekonomistu Apvienības 2010" biedri un uzaicinātie eksperti apsprieda divus savstarpēji saistītus jautājumus – Finanšu disciplīnas likumprojektu un starpvaldību fiskālās disciplīnas līgumprojektu jeb "Fiscal compact", kas būs Eiropadomes darba kārtībā pirmdien.

Ekonomists Jānis Ošlejs kritizēja Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto Finanšu disciplīnas likumu, kur budžeta plānošanas formula ir uzbūvēta pēc principa, lai budžets uzplaukuma periodā būtu ar nelielu pārpalikumu, bet lejupslīdes periodā - ar nelielu deficītu. Viņaprāt, ar šādu pieeju Latvija riskē atkal piedzīvot strauju postoša kāpuma/krituma ciklu bez iespējām pietiekamai attīstībai. Ekonomists ierosināja veidot fiskālās disciplīnas padomi, kas, līdzīgi kā Zviedrijā, aprēķinātu ekonomikas strukturiālo stāvokli un valdībai rakstiski iesniegtu priekšlikumus budžeta veidošanai.

Apvienības biedrs Edmunds Krastiņš, pārbaudot faktisko un pēc piedāvātās formulas aprēķināto budžeta deficītu pēdējo astoņu gadu laikā, secinājis, ka piedāvātā formula nav pietiekoši stingra labas izaugsmes gados un pārāk strikta sliktajos gados, kas tiem seko.

"Gan piedāvātā formula, gan padomes izveide ir tikai tehniski risinājumi, kā garantēt valsts finanšu stabilitāti un izaugsmi ilgtermiņā", norādīja Krastiņš. Par tiem būtu jādiskutē, taču, viņaprāt, pats galvenais ir nodrošināt sabiedrības un politiķu izpratni par fiskālās disciplīnas nepieciešamību un atbildīgu vienošanos to uzturēt: "Vēsture liecina, ka Latviju spēj noturēt disciplīnā tikai ārējie spēki. Gan sabiedrībai, gan tās pārstāvjiem Saeimā jākļūst apņēmīgiem dzīvot no saviem līdzekļiem".

Tikšanās dalībnieki bija vienoti uzskatos par topošā Finanšu disciplīnas likuma nozīmīgumu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) aicināja turpināt diskusiju gan par likumā iekļauto formulu, gan par fiskālās disciplīnas padomes ideju un citiem risinājumiem, kā garantēt valsts finanšu stabilitāti un izaugsmi ilgtermiņā, vienlaikus norādot uz likuma saistību ar Eiropas fiskālās stabilitātes pakta nosacījumiem, līdz ar to arī uz nepieciešamību sabalansēt tā pieņemšanas termiņus.

Atklājot diskusiju par starpvaldību "Fiscal compact" līgumprojektu, apvienības biedrs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) izteica vairākus priekšlikumus – Eiropas Centrālo banka sniedz neierobežotu likviditātes jeb kredītresursu pieejamību eirozonas un dažām neeirozonas komercbankām, kā, piemēram, Zviedrijas bankām, kas šai krīzes laikā ir nepārprotama priekšrocība vienotajā ES finanšu tirgū.

"Mūsu valstij šāda iespēja bija liegta. Latvijai, kura krīzes laikā saglabāja lata piesaisti eiro, lielu daļu no privātā parāda pārlika uz nodokļu maksātāju pleciem un, tai pat laikā, turpinot saglabāt augstu privātā parāda līmeni, būtu tikai taisnīgi saņemt līdzvērtīgus Eiropas Centrālās bankas eirozonas atbalsta instrumentus," sacīja Zīle.

Zīle arī ierosināja, ka Latvija apmaiņā pret solidaritāti ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm līguma iedibināšanā varētu pieprasīt iestrādāt punktu, kas dotu jaunajām ES dalībvalstīm iespēju izvērtēt eiro ieviešanas lietderību arī pēc tam, kad visi priekšnosacījumi tā ieviešanai ir izpildīti, paredzot iespēju atlikt pievienošanos eirozonai, ja tas konkrētajā brīdī nav dalībvalsts interesēs. Kā zināms, šobrīd no eirozonā neesošajām ES valstīm šādu priekšrocību bauda tikai Lielbritānija un Dānija.

Pret šo ideju iebilda Krastiņš, uzskatot, ka situācijā, kad mēs uzturam fiksētu kursu pret eiro, Latvijai tam jāpievienojas pirmajā iespējamajā mirklī. Ja gribam par pievienošanos eiro vēl domāt, tad jāpāriet uz lata peldošo kursu, norādīja ekonomists.

Savukārt Kehris norādīja: "Ir svarīgi, lai fiskālās atbildības likums tiek pieņemts tagad. Ir jāierobežo laiks, kamēr gaidām Eiropas lēmumus vai redakcijas, jo tie mēdz būt novēloti un nepilnīgi."

Kehra ieskatā, šis likums ir vajadzīgs mums pašiem kā stingra apņemšanās – uzkrāt labajos gados, ko tērēt sliktajos. "Tas arī būtu vērā ņemams signāls citām valstīm, ka esam mācījušies no savām kļūdām un aicinām partnervalstis šīs kļūdas neatkārtot. Domāju, ka likums iegūtu, ja tajā nebūtu atstātas "svētās govis", piemēram, pensijas, kuras nedrīkst aiztikt tad, kad visiem - skolēniem, studentiem, slimniekiem, skolotājiem u.c. sociālajām grupām jāsavelk jostas. Šādi izņēmumi traucē atjaunot ilgspējīgu valsts attīstības modeli," sacīja Kehris.

Tags

Edmunds Krastiņš Eiropas Centrālā banka Eiropas Savienība ES fiskālās disciplīnas pakts Ojārs Kehris Roberts Zīle Valdis Dombrovskis

Comment Form