Jau vēstīts, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, cenas pieauga par 1,6%. Savukārt patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, nemainījās. Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,6%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām šā gada oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam transportam, sakariem, alkoholiskajiem dzērieniem.
”Pretēji prognozēm, ka oktobrī būs vērojama inflācija, patēriņu cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Prognožu piepildīšanos pamanījās izjaukt konkurences radītais tarifu kritums telekomunikāciju pakalpojumos. Citās patēriņa grupās tendences nepārsteidza,” portālam ”Delfi” jaunākos inflācijas datus vērtēja ”SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arī ”Swedbank” ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda: oktobrī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nemainījās pretēji gaidītajam nelielajam cenu kāpumam. Kopumā šogad patēriņa cenas lēnām krītas: maijā-augustā bija novērojams mēneša cenu kritums un kopš septembra pieaugums nav mainīts.
Patēriņa cenu izmaiņas joprojām ir saistītas ar cenu tendencēm naftas un pārtikas produktiem globālajos tirgos. Naftas cenām pēdējos mēnešos ir tendence samazināties, tāpat arī pārtikas. ”Pasaules pārtikas cenas oktobrī samazinājās – oktobrī, salīdzinot ar septembri, pasaules pārtikas cenas ir sarukušas par 0,9% un bija par 7% zemākas nekā gadu iepriekš,” atzīmē Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Ieva Šnīdere.
Finanšu ministrijā (FM) savukārt uzsver, ka izteikts naftas cenu kritums pasaulē bija novērojams oktobra otrajā pusē, līdz ar to var gaidīt, ka daļēji tas ietekmēs Latvijas degvielas cenas arī novembrī. Tomēr ir arī jāņem vērā, ka eiro turpina kļūt vājāks attiecībā pret ASV dolāru, līdz ar to bremzējot degvielas cenu kritumu.
EM akcentē, ka arī atlikušajos gada mēnešos patēriņa cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā būs atkarīgas no cenu tendencēm pasaulē. ”Turpmākajos mēnešos varētu turpināties neliels pārtikas cenu kāpums, ko virzīs graudaugu sadārdzināšanās. Lai arī pagaidām priecē degvielas cenu samazināšanās, to nosakošo faktoru raksturīgais svārstīgums uztur iespēju arī pēkšņam kāpumam,” bilst ”SEB bankas” ekonomists.
EM prognozē, ka gada vidējā inflācija, kas oktobrī noslīdēja līdz 2,7% (no 2,9% septembrī) un ko vērtē Māstrihtas kritēriju izpildē eiro ieviešanai, šogad varētu sasniegt 2,3%. Tikpat lielu vidējo inflāciju šogad prognozē arī FM un ”Nordea banka”, bet ”Swedbank” ir piesardzīgāka, vidējo inflāciju šogad lēšot 2,5% apmērā.
FM norāda, ka arī oktobrī, tāpat kā septembrī, Latvija izpildījusi Māstrihtas inflācijas kritēriju.
Jau ziņots, ka tieši inflācijas kritērija neizpilde iepriekš bija Latvijas klupšanas akmens iestājai eirozonā. Tagad Latvija vēlas vienotajai valūtas savienībai pievienoties 2014.gada.1.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
