Eksperti: divciparu izaugsmi eksportā pamazām nomainīs mērenāki skaitļi  (1)

DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka pirmdien publicētie ārējās tirdzniecības janvāra dati "nav tādi, uz kādiem varēja cerēt pirms nedēļas publicēto rūpniecības izlaides datu žilbinošajā gaismā, taču tos nekādā gadījumā nevar saukt par sliktiem". "Preču eksports janvārī pret decembrī ir samazinājies par 5,8%, kas ir tikpat, cik pirms gada, un mazāk nekā vidēji daļā janvāru kopš 2004.gada (par 10%)," norāda analītiķis.

"Swedbank" ekonomiste Lija Strašuna atzīst, ka, lai arī preču eksporta pieaugums turpina bremzēties, šī gada janvāra rezultāti "vēl arvien ir diezgan spēcīgi". Preču tirdzniecības deficīts, lai arī dubultojās salīdzinājumā ar 2011.gada janvāri, tomēr nedaudz samazinājās pret 2011.gada decembri, tāpēc Strašuna uzskata, ka tas "vēl arvien ir sapratīgās robežās un nedraud tekošā konta finansēšanas ilgtspējai".

Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata - lai arī kopējais eksporta veikums "vēl ir atzīstams", apstākļi eksporta tirgos, salīdzinājumā ar pērno gadu, ir kardināli mainījušies. Viņaprāt, eksportu turpina uzturēt tranzīta plūsmas un veiksmīgi strādājošā apstrādes rūpniecība. "Rezultātā sagaidāms, ka situācija pa nozarēm kļūs nevienmērīgāka, bet divciparu izaugsmi pamazām nomainīs daudz mērenāki skaitļi," norāda analītiķis.

Gandrīz identisks ir arī Strautiņa viedoklis, kurš norāda, ka "ražošanas un eksporta kāpuma tempi gada laikā no divciparu skaitļiem pakāpeniski pāries "lielajos" viencipara skaitļos, taču tas ir labāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē".

"Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka, vērtējot preču eksporta vērtības samazināšanos trešo mēnesi pēc kārtas, jāņem vērā, ka šis samazinājums ir no rekordaugstā rudenī sasniegtā līmeņa. Turklāt janvāris ierasti ir zemākas tirdzniecības aktivitātes mēnesis, norāda analītiķis, atzīmējot - par to liecina arī importa kritums. Strazds uzsver, ka ārējās tirdzniecības bilance, salīdzinājumā ar decembri, janvārī gandrīz nemainījās – tās deficīts saruka par 2,4 miljoniem latu.

Viņaprāt, par dinamiku eksporta sektorā šogad labāk varēs spriest pēc nākamo dažu mēnešu rādītājiem. "Taču, iespējams, "Nordea" pagājušā gada beigās izteiktā prognoze par stagnāciju eksportā šogad izrādīsies pārāk konservatīva un to būs jāpārskata uz augšu," atzīst ekonomists.

Savukārt Strašuna prognozē, ka šogad eksporta un importa izaugsme turpinās palēnināties gan tāpēc, ka ārējā pieprasījuma kāpums būs vājāks, gan tāpēc, ka eksportējošas nozares "saskaras ar zināmiem jaudu ierobežojumiem". "Pašlaik izskatās, ka negatīvā scenārija risks ir nedaudz mazinājies, jo eiro zona pakāpeniski virzās parāda krīzes risināšanas virzienā, tomēr tā tik un tā piedzīvo recesiju. Turklāt ir saasinājušies citi riski, piemēram, ilgstoši augstas naftas cenas, kas varētu sadārdzināt Latvijas importu un palielināt eksportētāju ražošanas izmaksas," pieļauj eksperte.

Arī Gašpuitis atzīmē, ka eiro zonas recesijas radītā nenoteiktība ir likusi daudziem ražotājiem atlikt investīcijas attīstībā, kas "uztur jautājumus par eksportējošo uzņēmumu jaudu ierobežojumu risināšanu". "Tādēļ uzņēmējiem ir svarīgi adekvāti izvērtēt iespējamos riskus un preču noieta tirgu perspektīvas. Sarežģījumus sola tirdzniecības saasināšanās ar Baltkrieviju, kā arī korekcijas eksportā viesīs Krievijas pievienošanās PTO efekts," prognozē analītiķis.

Strautiņš savukārt uzsver, ka apstrādes rūpniecības apgrozījuma janvāra dati apliecina - šajā nozarē "gads tiešām ir sākts ar vērienu", jo kāpums pret decembri bijis 8,7% sezonāli izlīdzinātajos datos. "Datu kopaina, pirmkārt jau attiecības starp rūpniecības izlaides un apgrozījuma dinamiku, kā arī eksportu liek domāt, ka izlaides gada kāpums janvārī par 16,8% izrādīsies izņēmums," uzskata analītiķis. "Šis rādītājs bija tik tālu ārpus jebkādu prognožu robežām, ka par to vēl nebūtu īpaši jāsatraucas," pauž Strautiņš.

Tomēr, viņaprāt, skatījums uz rūpniecības un eksporta tuvāko nākotni kopumā joprojām ir pozitīvs. "Apgrozījums ierīču uzstādīšanā un remontā iekšējā tirgū vairāk nekā divkāršojies, kas atspoguļo gluži vai vētrainu rosību ražošanas potenciāla palielināšanā. Jaunākie dati rāda, ka tādu nozaru kā, pirmkārt, pārtikas pārstrādes un metālizstrādājumu ražošanas eksportspēja aug straujāk nekā gaidīts," norāda Strautiņš.

Viņaprāt, ļoti svarīgi ir arī tas, ka pasaules ekonomikā šim gadam arvien skaidrāk iezīmējas mērenas izaugsmes scenārijs, "ir labas ziņas un ir sliktas ziņas, bet kopumā temperatūra mūsu noieta tirgos ir nomierinoši remdena". "Šādos apstākļos mūsu ražotājiem būs iespējams augt samērā strauji, turpinot kopš 2009.gada īstenoto tirgus daļas palielināšanu. Nepārvarams šķērslis šajā darbā būtu tikai lieli pasaules finanšu sistēmas satricinājumi, bet šis risks ir ievērojami attālinājies," komentē ekonomists.

Ekonomisko norišu kopaina Latvijā un pasaulē šī gada pirmajos mēnešos ir pietiekami uzlabojusies, lai palielinātu Latvijas iekšzemes kopprodukta 2012.gada pieauguma prognozi līdz 3%, norāda Strautiņš. Līdz šim DNB bankas prognoze bija 2,5%.

Arī Strašuna, norādot, ka preču importa gada izaugsme bija straujāka nekā eksportā un sasniedza gandrīz 26%, tomēr uzsver, ka gandrīz trešdaļu no šī pieauguma veidoja darba mašīnu un iekārtu imports, tai skaitā nepieciešamais ražošanai un eksportam. Importa kāpumu veicināja arī pārtikas un minerālie produkti, norāda eksperte.

Toties Gašpuitis prognozē, ka straujā izaugsme gada izteiksmē vēl būs vērojama pirmajā ceturksnī, taču turpmāk "sasniegtos eksporta augstumus pārsist ar katru mēnesi kļūs arvien grūtāk". Viņš arī uzskata, ka, lai arī līdz šim liela eiro zonas notikumu ietekme nav jūtama, tā izpaudīsies ļoti pakāpeniski. "Ja eiro zonas recesija izrādīsies īslaicīga, elastīgi reaģējot uz pārmaiņām, tās ietekme var būt arī pavisam niecīga," norāda ekonomists.

Savukārt Strautiņš brīdina, ka situācija atsevišķās nozarēs liek domāt par to konkurētspējas problēmām. "Vieglās rūpniecības sniegums pēdējo mēnešu laikā nav iepriecinošs, eksporta dinamika gada griezumā vēl izskatās pieklājīgi, taču kopš pērnā gada vidus nozarē progresa nav bijis. Varēja gaidīt, ka vieglās rūpniecības izaugsme nākotnē bremzēsies, augot algu līmenim, bet tam nebija jānotiek tik drīz. Par laimi, vājuma brīdis nav bijis tik ilgs, lai izdarītu globālus secinājumus," uzskata analītiķis.

Tāpat Strautiņš norāda: lai arī strauji aug pārtikas eksports, "rodas iespaids, ka pārtikas ražotāji, iekarojot eksporta svešus tirgus, vienlaikus pakāpeniski zaudē vietējo". "No vienas puses, šādas proporcijas varētu atspoguļot specializācijas procesu, kas ir darba ražīguma kāpumu veicinošs. Taču diemžēl arī kopējā izlaide šajā nozarē pagaidām neaug. Piena un tā produktu eksports vairāk nekā par trešdaļu pārsniedz jebkad līdz šim janvārī reģistrēto un tas, kā parāda rūpniecības apgrozījuma dati, ir pilnībā izskaidrojams ar neapstrādāta piena eksporta kāpumu," uzskata ekonomists.

Viņš arī atzīmē, ka janvārī mēbeļu un tām radniecību preču pārdošana veikalos auga gandrīz par 60%, bet pašmāju mēbeļu ražotāju apgrozījums vietējā tirgū ir samazinājies.

Strautiņš arī atzīst, ka preču tirdzniecības deficīts ir ar pieaugošu tendenci, taču uzsver, ka "šobrīd lieliski strādā pakalpojumu eksportētāji, tāpēc tas vēl nenozīmē strauju kopējā deficīta kāpumu". "Jāatgādina vecā patiesība, ka ārvalstu investīciju kāpums Latvijā, kas pats par sevi ir apsveicams, palielinoši iedarbojas uz preču tirdzniecības deficītu," norāda Strautiņš.

Eksporta tempu samazinājumu šogad prognozē arī Ekonomikas ministrija, kura norāda: ņemot vērā neskaidrības un riskus ārējos tirgos, sagaidāms, ka eksporta pieauguma tempi kopumā šogad būs mērenāki nekā 2011.gadā.

Savukārt Finanšu ministrija uzskata: lai gan importa apjomi un tirdzniecības deficīts palielinās, pozitīvi, ka to lielā mērā ir noteicis investīciju preču importa pieaugums, kas dod iespēju palielināt ražošanas jaudas un konkurētspēju, dodot cerības uz eksporta pieaugumu nākotnē. FM ziņo, ka būtisku devumu mehānismu un ierīču importa pieaugumā ir sniedzis vēja ģeneratoru imports, kur daļa no ģeneratoriem tika saņemta jau pagājušajā gadā.

FM arī norāda, ka Igaunijas eksporta apjomi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, janvārī ir auguši par 15%, kas ir būtiski straujāk nekā decembrī. Arī Lietuvā eksports janvārī audzis straujāk nekā iepriekšējā mēnesī, palielinoties par 13,3%.