Latvijas puse Eiropas Komisijas (EK) piesaistītajiem konsultantiem ir sniegusi papildu informāciju, un, ja korekti tiek veikti pārrēķini, Igaunija nebūtu tehnoloģiski izdevīgākā vieta reģionālajam sašķidrinātās gāzes terminālim, tā būtu Rīga, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē teica Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Viņš stāstīja, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, kurā par labāko vietu terminālim, iesaistoties arī Somijai, atzīta Igaunija, Latvijas puse pieprasījusi detalizētus datus, kā arī diskutējusi ar EK piesaistīto konsultantu kompāniju "Booz&Company". Vairāki no veiktajiem aprēķiniem tikuši koriģēti, tomēr galvenie secinājumi līdz septembra sākumam palikuši tie paši - ja projektā iesaistās Somija, labākā vieta terminālim ir Igaunija, bet citādi piemērotākā ir Latvija.
Par labu Igaunijai bijis vēl viens jauns arguments - drošības kritērijs "N-1", kas atspoguļo iespēju nodrošināt piegādes, ja pārtrūkst apgāde. Tā kā vājākā valsts pēc šī kritērija ir Igaunija, tika uzskatīts, ka terminālis uzlabotu situāciju.
Latvijas pārstāvji lūguši precizēt izmaksas un arī citus kritērijus. 20.septembrī videokonferences laikā ar konsultantiem panākta vienošanās par vairākām izmaiņām.
Kā stāstīja Pūce, izmaksu aprēķins samazināts par labu Rīgai, ņemot vērā Inčukalna gāzes krātuves tuvumu Rīgai, kas nozīmē, ka nebūtu nepieciešamas divas gāzes uzkrāšanas tvertnes. Šādas tvertnes izmaksas mērāmas ar astoņiem cipariem, teica Pūce. Tādējādi ir mazākas regazifikācijas, glabāšanas izmaksas. Latvija norādījusi arī uz augstspiediena vadu uz Inčukalnu.
Mainīts arī "N-1" aprēķins Igaunijai, kas nozīmē, ka tas nav tik būtisks, norādīja EM pārstāvis.
Pūce pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka tie ir argumenti, ko Latvijas puse vēlētos precizēt, jo tie norādītu, ka Rīgas izmaksu priekšrocība ir lielāka. Konsultanti esot piekrituši, ka Latvijas apsvērumi jāiekļauj, taču EM vēlas redzēt gala aprēķinus.
Viņš uzsvēra, ka galvenais faktors šajā projektā ir izmaksas. Latvijas pusei neesot tik svarīgi, lai terminālis būtu Rīgā, bet gan lai izmaksas būtu pēc iespējas efektīvākas. Ja pēc precīziem aprēķiniem izrādīsies, ka labākā vieta ir Igaunija, lai tas tā ir, jo Latvijai vajag izmaksu ziņā efektīvāko risinājumu, teica Pūce.
Pūce Pieprasījumu komisijas sēdē stāstīja, ka pirmo reizi konsultantu atzinumos parādījušās arī iespējamās termināļa būvniecības izmaksas. Precīzus skaitļus viņš nevarēja nosaukt, taču žurnālistiem teica, ka tie esot ļoti tuvi savulaik AS "Latvenergo" veiktajiem aprēķiniem. Energokompānija lēsa, ka termināļa būvniecība bez pieslēguma Inčukalna pazemes gāzes krātuvei izmaksātu no 300 līdz 400 miljoniem eiro (210-280 miljonus latu).
No Eiropas Savienības (ES) finansējuma varētu segt līdz 80% izmaksu, savukārt pārējo valstu ieguldījums varētu būt atkarīgs no patēriņa. Latvijai tie varētu būt 20%, taču precīzi aprēķini vēl nav veikti. EM uzskata, ka tam nav jābūt valdības finansējumam un projektā varētu iesaistīties "Latvenergo".
Pūce arī pauda viedokli, ka nepieciešams piesaistīt investorus no gāzes piegādes valstīm, kas ļautu piesaistīt jaunus gāzes piegādātājus.
EM valsts sekretārs atzina, ka Somijas piedalīšanās projektā ir principiāls jautājums, jo dubultotu gāzes apjomu. Plašāks tirgus samazinātu operatīvās izmaksas. Somijas pozīcija par dabasgāzi gan līdz šim bijusi neviennozīmīga un mainījusies.
Reģionālo partneru motivācija esot dažāda. Neesot tā, ka Igaunija aktīvi uzsvērtu sava termināļa nepieciešamību, taču to uzsver Somija. Pūce vērtēja, ka šī valsts vadās no vēlmes veicināt savienojuma starp Igauniju un Somiju "BalticConnector" izbūvi. EK galvenais mērķis savukārt ir panākt, ka trīs valstīs, kuras līdz šim liberalizācijas normu ziņā bija izņēmums, proti, Igaunija, Latvija un Somija, vairs nebūtu slēgtā tirgū, tāpēc optimālais modelis ir izveidot projektu, kur ir Somija un Igaunija.
Pūce atzina, ka nozīmīgs faktors būs arī Lietuvas tālākie lēmumi, veidojot pašiem savu termināli. Ja Lietuva nebūs gatava ieguldīt naudu reģionālajā terminālī, tā ekonomiskā loģika būs ļoti vāja un būs jāmeklē cita veida finansēšanas modelis.
Vaicāts par Somijas iespēju iesaistīties termināļa projektā, kas tiktu būvēts Latvijā, Pūce pauda viedokli, ka arī Somijas valdība varētu balstīt viedokli uz izmaksu modeli.
Somijas kompānijā "Gasum" norādīja, ka patlaban kompānija pēta iespēju būvēt sašķidrinātās gāzes termināli Somijas dienvidos, Porvo.
Pirms tālāko lēmumu pieņemšanas tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
"Gasum" norāda, ka tā plāni un stratēģija šajā jomā sakrīt ar Somijas valdības paziņojumiem. Valdība ir apstiprinājusi stratēģisku politiku attīstīt gāzes tīklu un turpmāk izmantot gāzi Somijā. Kopā ar Igauniju Somijai būtu jācenšas izveidot sašķidrinātās gāzes termināli Somu jūras līcī, kā arī "BalticConnector". "Gasum" saskata iespēju projektu dalībniekiem - Baltijas un/vai Somijas kompānijām - pieteikties ES finansējumam.
Izpētes galīgie rezultāti par Baltijas sašķidrinātās gāzes termināli gaidāmi oktobrī, savukārt lēmumu varētu pieņemt Baltijas Enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) sanāksmē novembrī vai decembra sākumā.
Latvija līdz šim norādījusi, ka labākā vieta reģionālam terminālim ir mūsu valsts, ņemot vērā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves esamību. Lietuva tikmēr īsteno savu termināļa projektu Klaipēdā, norādot, ka tas nepretendē uz reģionālā statusu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
