Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka "rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā", intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).
"Gatavojamies iestāties eirozonā vissliktākajā brīdī. Eiro priekšrocības sāk zust, vienlaikus sāk izpausties eiro trūkums. Ja nebūtu notikumu sakarā ar eiro krīzi, kas pārņēmusi vairākas Eiropas dienvidu valstis, atbilde būtu - ir jāiet. Eiro ieviešana Eiropā savulaik notika nekonsekventi. Eiro tika ieviests, neizveidojot vienotu valūtas uzraudzības un regulācijas mehānismu, proti, katra valsts, kas ir eirozonā, varēja rīkoties relatīvi brīvi. Tas noveda pie totāla haosa, kam neredzu ne gala, ne malas," sacīja Emsis.
Viņš arī norādīja, ka situācija Latvijā ir īpatnēja, jo Latvijas Banka rīkojas tā, it kā jau valsts būtu iestājusies eirozonā.
"Latvijas Banka nevienā brīdī nav lietojusi lata suverenitātes instrumentu, lai pārvarētu krīzi, lai radītu Latvijas uzņēmumiem kaut kādas izdzīvošanas priekšrocības, lai stimulētu eksportu - nekad tas nav noticis! Lats jau tagad ir stabili piesaistīts eiro, un šī brīvība netiek izmantota. Ja Latvijas Banka negrasās savu politiku mainīt, pēc būtības jau esam eirozonā, tātad oficiālā pievienošanās būtībā neko nemaina, tas būs formāls akts suverenitātes izpratnē. Savukārt, ja eiro tomēr "nobruks", ceru, ka nāks jauna, citāda Eiropa. Ja pagūsim, varbūt paspēsim tajā iekļūt," sacīja Emsis.
Jautāts, kāda varētu būt Latvijas Bankas politika attiecība uz eiro, ja vadītājs joprojām būtu Einars Repše (V), viņš atbildēja izvairīgi.
"Repše ir ļoti mainījies un kā politiķis pārskatījis uzskatu sistēmu. Bet, vai viņš būtu mainījies arī kā bankas vadītājs, - grūti pateikt. Repše, protams, bija "stingrās līnijas" piekritējs. Finanšu tirgus jomā tas ir pareizi, vienīgais, būtu jāredz īstie spēlētāji, kas šajā līgā "palūdz" spēlēt tā vai citādi. Latvijas Bankas politikai vajadzēja būt lokanākai - nevis atrautai no tautsaimniecības, bet gan integrētai tajā. Citiem vārdiem sakot - bankai būtu bijis jāstrādā kopā ar valdību, nevis atrauti no visa - kā dieva vietnieki uz zemes, kas mīt citā pasaulē," rezumēja ekspolitiķis.
Emsis bijis LPSR (vēlāk LR) Augstākās Padomes un 6., 8. un 9.Saeimas deputāts. No 2004.gada 9.marta līdz 28.oktobrim bija Ministru prezidents, vadot labēji centrisku mazākuma valdību, ko veidoja Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija un Tautas partija. Tāpat Emsis bija vides aizsardzības valsts ministrs un vides valsts ministrs piecu valdību sastāvā.
No 2006.gada 7.novembra līdz 2007.gada 21.augustam bija Saeimas priekšsēdētājs.
2007.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi par Emsim pazudušiem 10 000 ASV dolāru (5300 latu), un Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu. 21.septembrī pēc kriminālprocesa sākšanas Emsis atkāpās no Saeimas priekšsēdētāja amata un nolika deputāta mandātu.