Iecere par pakāpenisku mikronodokļa likmes celšanu, ko virza Saeimas neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, ir pretrunā valdības dotajam solījumam nepaaugstināt uzņēmējiem nodokļu slogu, šādu nostāju paziņojumā medijiem pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Kopīgam darbam pie Latvijas konkurētspējas celšanas - tās pamatā esošas stabilas un prognozējamas nodokļu politikas nodrošināšanas - būtu jābūt Saeimas, valdības un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju prioritātei," uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs, paužot neizpratni, kādēļ Saeimā norit atsevišķu nodokļu likmju pārskatīšanas mēģinājumi.
Endziņš akcentē, ka pie varas esošajiem ir atliku likām darba pie konkurētspējīgas nodokļu politikas izstrādes, virzoties uz iepriekš plānoto darbaspēka nodokļu samazināšanu, birokrātisko prasību mazināšanas un uzņēmējdarbību skarošo normatīvo aktu pilnveides. "Kādēļ jāšķiež resurss veiksmīgu, sevi apliecinājušu nodokļa likmes pēkšņai mainīšanai," retoriski nosaka LTRK vadītājs.
Viņaprāt, iespējamā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana, par ko diskutē Saeimā, būtu arī klajā pretrunā valdības un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par "Nodokļu politikas stratēģiju 2011-2014.gadam". Endziņš uzskata, ka mikronodokļa likmes paaugstināšana būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas "mazajai" uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem.
"Finanšu ministrs Andris Vilks un valdība kopumā 2011.gada septembrī deva solījumu uzņēmējiem nepaaugstināt nodokļus, tai skaitā mikrouzņēmuma nodokļa likmi, šis solījums apstiprināts arī rakstiski," atgādina Endziņš, paužot gandarījumu, ka Saeimas deputāti izrāda iniciatīvu, meklējot risinājumus, kā mazināt iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. "Tomēr mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana ir aplams virziens," uzskata LTRK vadītājs.
"Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums apliecina, ka "ēnu" ekonomikas īpatsvars Latvijā samazinās, to apliecina arī aizvien pieaugošie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kas pārsniedz iepriekš plānoto. Stabilitāte nodokļu jomā ir būtisks priekšnosacījums "ēnu" ekonomikas mazināšanai, un valdībai vajadzētu atturēties no eksperimentiem ar nodokļu likmju palielināšanu," atzīmē Endziņš.
Viņš arī atzīmē, ka pērn rudenī Ministru kabinetā izskatīts ziņojums par "Mikrouzņēmuma nodokļa likuma praktiskās piemērošanas gaitu", kurā konstatēta pozitīva pieauguma dinamika gan attiecībā uz mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, gan vidējiem aprēķinātajiem ienākumiem. "Pirms nodokļa likmes izmaiņu iniciēšanas rosinām sagaidīt valdības vērtējumu par mikrouzņēmuma nodokļa tendencēm 2011./2012.gadā un tikai tad meklēt risinājumus problēmām, ja tādas ziņojumā tiktu identificētas," mudina Endziņš.
Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, pie kura darbs uzsākts 2009.gadā, izstrādājusi Ministru prezidenta Konsultatīvā padome. Konsultatīvā padome izstrādāja un apstiprināšanai Saeimā virzīja arī priekšlikums par īpašu, mikrouzņēmumiem piemērojamu nodokli.
Laikraksts "Dienas Bizness" ceturtdien ziņoja, ka Saeimas neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Siliņa virza ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu. Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% ik gadu palielināt par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni.
Deputāte minējusi trīs mērķus - izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa optimizācijas iespējas, nodrošināt lielākas sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem, kā arī radīt alternatīvu modeli ar samazinātu darbaspēka nodokļa slogu mazajiem ražotājiem.
Siliņa uzskata, ka ir jāizskauž iespēja ar esošās 9% mikronodokļa likmes palīdzību samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus no reāli gūtās peļņas uzņēmumos, kas darbojas parastā nodokļu režīmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
