Elektrības tirgus paplašināšanai ir izvēlēts sliktākais iespējamais laika periods un manipulējot ar cenu informāciju, AS "Latvenergo" cenšas ievilināt uzņēmumus vienu miljonu latu vērtā slazdā, ir pārliecināts Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. "Latvenergo" gan šos pārmetumus sauc par nepamatotiem un norāda uz Igaunijas uzņēmuma vēlmi tikai nepamatoti nobremzēt elektroenerģijas tirgus atvēršanu.
Viņš norāda, ka šonedēļ publiski izskanējušie argumenti, kas aizstāv Ekonomikas ministrijas virzīto sasteigto elektrības tirgus atvēršanu pilnīgi visiem Latvijas uzņēmumiem jau no šī gada 1. ovembra, ir pilnīgi pretēji reālajai tirgus situācijai un ignorē faktu, ka tirgus paplašināšanai ir izvēlēts sliktākais iespējamais laika periods. Turklāt "Latvenergo" apgalvojumi par to, ka izvēlētais tirgus paplašināšanas laiks būs cenas ziņā izdevīgs un ļaus uzņēmumiem ietaupīt, ir klaji maldinoši.
"Tirgus paplašināšanas plāna apstiprināšana tiek dzīta uz priekšu tik strauji, ka 20 000 uzņēmumu, lai pielāgotos darbībai atvērtajā tirgū, atliks tikai dažas nedēļas laika. Mēs jau iepriekšējā tirgus paplašināšanas posmā pārliecinājāmies, ka uzņēmumiem ir nepieciešams individuāli skaidrot atvērtā tirgus darbības principus un piemeklēt labākos risinājumus elektroenerģijas iegādei - esam pilnībā gatavi to darīt arī tagad. Tomēr jārēķinās, ka arī uzņēmumiem ir nepieciešams laiks lēmuma pieņemšanai, un no pieredzes var teikt, ka vidēji tie ir divi mēneši," sacīja Bethers.
Tomēr vislielākos zaudējumus uzņēmumiem radīšot izvēlētais tirgus paplašināšanas periods – ziema, kad elektroenerģijas cenas ir visaugstākās. Provizoriskie aprēķini liecina, ka pirmajos piecos mēnešos pēc tirgus paplašināšanas jaunpienācēji kopumā, gan tie kuri paspēs, gan arī tie, kuri nepaspēs izdarīt savu tirgotāja izvēli, par elektrību kopumā pārmaksās aptuveni vienu miljonu latu, iegādājoties to par pēdējā garantētā piegādātāja vienpusēji diktētu cenu vai arī par ziemas mēnešu atvērtā tirgus cenu. Tāpēc nekorekts šķiet Latvenergo piedāvātais cenu salīdzinājums, ar kuru tiek demonstrēts izdevīgums uzņēmumiem – piesauktās cenas 3,5 santīmi par kilovatstundu regulētā tirgus patērētājiem pret it kā 3,2 santīmiem par kilovatstundu atvērtajā tirgū.
Mūsu pieredze liecina, ka piesauktā cena atvērtajā tirgū – 3,2 santīmi – realitātē netiek piedāvāta patērētājiem. Ja "Latvenergo" ir gatavs piedāvāt šādu elektroenerģijas cenu, tad visiem regulētā tirgus patērētājiem būtu jāizmanto šī iespēja un jau laicīgi jāpāriet uz atvērto tirgu, negaidot 1.novembri vai kādu citu datumu. Jau šī gada pavasarī notikušais atvērtā tirgus paplašināšanas posms, kurā piedalījās aptuveni 4800 uzņēmumu, pierāda, ka Latvijas tirgus nav gatavs tik straujām pārmaiņām. Pat, ņemot vērā, ka tirgotāja izvēlei tika dotas 70 dienas, noslēdzoties paplašināšanai 25% no jaunpienācējiem nebija izdarījuši savu izvēli. Pie gandrīz četrkārt lielāka jaunpienācēju skaita paredzams, ka noteiktajā termiņā izvēli izdarīs ne vairāk par 50% uzņēmumu, norādīja Bethers.
"Pašlaik rodas iespaids, ka "Latvenergo" izmisīgi steidzina tirgus atvēršanu, lai palielinātu iespējas, ka uzņēmumi nepaspēs veikt savu tirgotāja izvēli un izmantos Latvenergo, kā pēdējā garantētā piegādātāja pakalpojumu. Tādējādi izvairoties no Enefit un citu elektroenerģijas tirgotāju konkurences, jo tiem atvēlētais sagatavošanās laiks konkurences izveidošanai ir stipri ierobežots," sacīja Bethers.
Savukārt "Latvenergo" pauž izbrīnu par "Enefit" pārmetumiem, jo "Eesti energia" ne tikai, izmantojot savu monopolstāvokli, rada barjeras citiem elektroenerģijas tirgotājiem piedāvāt kvalitatīvus elektroenerģijas pakalpojumus Igaunijas klientiem, bet arī ar savas meitas sabiedrības "Enefit" palīdzību mēģina kavēt turpmāku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā, kas šobrīd mazinātu elektroenerģijas izmaksas maziem un nelieliem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, informēja "Latvenergo" Komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Elektroenerģijas tirgus atvēršana ir viena no enerģētikas sektora prioritātēm ne tikai visām Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienībai kopumā. Igaunija savu tirgu atvērs pilnībā no 2013. gada sākuma. Savukārt, Lietuvā no 2013.gada sākuma tikai mājsaimniecības pirks elektroenerģiju pa regulētu cenu. Latvijā šobrīd elektroenerģiju pa regulētu cenu pērk juridiskie patērētāji, kam ar atļautā patēriņa strāva ir virs 100 ampēri.
"Enefit cenšas pārliecināt, ka novembrī tirgu atvērt nav labi, jo ziemā ir augstākas elektroenerģijas cenas biržā. Tik tiešām elektroenerģijas cenām biržā ir noteikta sezonalitāte – ziemā augstākas, vasarā zemākas. Tomēr priekšlikums piesaistīt tirgus atvēršanas brīdi elektroenerģijas spot cenai biržā ir bezjēdzīgi. Gadījumā, ja tirgus klients izvēlēsies pirkt elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja par cenu, kas piesaistīta biržas cenai, klients saņems gan augstāku cenu ziemā, gan zemāku cenu pavasarī palu laikā un vasarā. Savukārt, tiem tirgus klientiem, kas no 1. novembra noslēgs izlīdzinātas fiksētas cenas elektroenerģijas pirkšanas līgumu 12 mēnešiem, izlīdzinātā 12 mēnešu cena būs zemāka par atsevišķa ziemas mēneša cenu," sacīja Siksnis.
Viņš arī uzsver, ka arī Igaunijā un Lietuvā elektroenerģijas tirgus atvēršana notiek tieši ziemā, 1.janvārī. "Latvenergo" iestājas par brīvā tirgus darbību Latvijā un Baltijā kopš tā veidošanas sākuma, jo tas ļauj elektroenerģiju iegādāties par tirgus cenu, kas ir objektīvākais cenas rādītājs un veidotājs. Mākslīgi zemi regulētas elektroenerģijas cenas daudzos patērētājos radījušas maldīgu priekšstatu par elektroenerģijas patieso cenu.
"Latvenergo" regulāri publiskajā telpā, kā arī saviem klientiem sniedz informāciju par situāciju un cenu izmaiņām biržās, kas ļauj klientiem analizēt un vērtēt. Turklāt elektroenerģijas cenu informācija ir brīvi pieejama interneta vidē biržu mājaslapās, kas ļauj klientam to pašam vēlreiz salīdzināt un novērtēt. Tirgus ir svārstīgs – tas piedzīvo gan augstu, gan zemu cenu periodu. Ekonomiskā izaugsme, recesija, pieprasījuma mazināšanās vai palielināšanās, politiskās apņemšanās atteikties no atomenerģijas, nokrišņu daudzums – tas viss ietekmē elektroenerģijas tirgus cenu. Tādējādi AS "Latvenergo" savās analīzēs un piedāvājumos par cenas veidošanos balstās uz visiem iepriekšminētajiem ekonomiskajiem faktoriem, norādīja Siksnis.
Viņš arīa tgādina - 2011.gadā "Latvenergo" koncerns Baltijas valstīs ir līderis enerģijas ražošanā no atjaunīgajiem energoresursiem, un ar 47% lielu atvērtā tirgus daļu ir lielākais elektroenerģijas tirgotājs Baltijā.