Ēriks Lingebērziņš: Latvijas tūrismam nepieciešama jauna pozicionēšanās
Foto: Publicitātes foto

Pandēmija ir apstādinājusi tūrisma nozari, tomēr vienlaikus tā sniegusi iespēju nozares restartam un jaunai pieejai. Šobrīd visa Eiropa tūrisma nozare ir 0 punktā, visi ir vienlīdzīgi un tā ir unikāla iespēja sagatavoties, lai, atsākoties ceļošanai, visas iepriekšējās kļūdas būtu novērstas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neraugoties uz kritisko situāciju tūrisma nozarē, ir skaidrs, ka ceļošana atsāksies, tāpēc ir būtiski savlaicīgi saprast, ko Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvās ceļotājiem nākotnē? Šobrīd ir īstais laiks izmantot situāciju un radīt jaunu pieeju un plānu tuvākajiem diviem vai trīs gadiem, pilnveidojot līdz šim īstenotās stratēģijas un radītu jaunas.

Pasaule ir būtiski mainījusies

Šobrīd scenārijs tūrisma nozares atjaunošanai izskatās ļoti līdzīgs tam, kā bijis iepriekš, tomēr pasaule ir būtiski mainījusies. Nepieciešams saprast, kā pozicionēt Latviju plašākai mērķauditorijai un segmentēt klientus pēc viņu motivācijas. Mērķtiecīgas kampaņas izstrāde un īstenošana jāsāk jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. Pieeja – "Domāsim tad, kad varēsim ceļot" – var rezultēties ar atpalikšanu no citām Eiropas valstīm.

Kultūras, dabas, atpūtas u.c. ceļotāji

Šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, un tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir nepieciešama ne tikai pārliecība par valsts atbalstu, bet pārdomāts valsts mārketings. Šobrīd ir iespēja izvērtēt, no kurām valstīm varam gaidīt lielāko daļu ceļotāju, kādās vecuma grupās būs šie viesi un kādas būs viņu intereses. Tūrisma piedāvājums dažādām grupām jārada, vadoties no ceļotāju interešu loka. Mēs varam nodalīt kultūras, dabas, atpūtas u.tml. ceļotājus, turklāt, paturot prātā, ka kultūra var interesēt gan 50 gadīgu ceļotāju no Vācijas, gan 30 gadīgu – no Itālijas. Būtībā tā ir daudz diversificētāka pieeja tūristu uzrunāšanai, ņemot vērā ne tikai ģeogrāfiskos mērķa tirgus.

Tāpat veicams mājasdarbs arī pie produktu izstrādes un piedāvājumu komplektēšanas. Kādi ir, piemēram, Rīgas kultūras produkti? Opera un Vecrīga vēl nav produkti, piedāvājumam jābūt plašākam un pilnvērtīgākam, tāpēc jāmeklē iespējas savienot aizvien vairāk produktus vienā piedāvājumā, vismaz vienas pašvaldības griezumā.

Kultūrai jānāk ārā no telpām

Jāņem vērā arī izmaiņas pasaulē un ceļotāju vēlmēs. Cilvēki aizvien vairāk vēlas pavadīt laiku ārā, svaigā gaisā, un šī vēlme saglabāsies arī nākotnē, tāpēc kultūras vietām ir jādomā, kā "nākt ārā pie cilvēkiem", negaidot, kad cilvēki būs gatavi pulcēties telpās. Lai muzejs vai teātris varētu sagaidīt apmeklētājus arī ārpus telpām, jācenšas rast aizvien jauni tehnoloģiskie risinājumi.

Izvairīties no aizspriedumiem pret ceļotājiem

Zināms mājasdarbs ir veicams arī komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd tūrismam ir radīts negatīvs tēls, tāpēc rodas jautājums – vai vietējais iedzīvotājs būs priecīgs redzēt ceļotājus 2021. gadā? Vai sabiedrībā nebūs aizspriedumu pret ceļotājiem kā iespējamiem vīrusa pārnēsātājiem? Lai izvairītos no šādām situācijām, nepieciešams aktīvi skaidrot, ne tikai nozares ekonomisko pienesumu, bet arī to, ka tūrisms ir drošs. No tā, cik labi tiksim galā ar šo mājasdarbu, būs atkarīgs, vai Latvija būs viesmīlīgs galamērķis?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Tūrisms Vecrīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form