Ir iespējams jau šā gada otrajā pusē sākt kohēzijas politikai paredzēto Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, tādējādi ES līdzekļu apguvē neveidosies pārtraukums un jaunā ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguve pārklāsies ar iepriekšējā perioda projektu īstenošanu, otrdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Finanšu ministrs domā, ka ir visas iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvi sākt jau šogad otrajā pusgadā, apgūstot finansējumu ceļu infrastruktūrai un jauniešu nodarbinātībai, kas ir "karsta tēma" visā ES. Savukārt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sākt visu pārējo programmu apguvi. Tādējādi ES līdzekļu apguvē nebūs pārtraukuma, un iepriekšējā plānošanas perioda programmas pārklājas ar jaunajām, sacīja finanšu ministrs.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka daļa no 2007.-2013.gada perioda ES fondu projektiem vēl ir īstenošanas stadijā un investīcijas aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā turpinās ieplūst ekonomikā līdz 2015.gada beigām, kad šā perioda projekti ir jāpabeidz. Līdz šim ar projektu īstenotājiem noslēgti līgumi par 96% no kopējā 4,53 miljardu eiro finansējuma un projektu īstenotājiem izmaksāti teju 70%.
Latvijas mērķis ir maksimāli izmantot 2007.-2013.gadā pieejamās ES fondu investīcijas, tādēļ norit pastiprināta plānošana un uzraudzība, lai nodrošinātu, ka projekti tiek pabeigti laikus un nepaliktu neizmantots finansējums. Noslēdzoties 2007.-2013.gada periodam un sākoties jaunajam 2014.-2020.periodam, notiks līdzsvarota pāreja, kas nodrošinās vienmērīgu investīciju plūsmu, prognozē FM.
Vilks vērtē, ka mūsu valsts virzīšanās uz priekšu ES fondu apguvē ir laba ziņa Latvijai. "Esam pirmie Baltijā un vieni no pirmajiem Eiropā," sacīja finanšu ministrs.
Valdība šodien skatīs 2014.-2020.gada ES fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kas nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem.
Darbības programmā ir ievērota sasaiste ar ES 2020 gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu 2020, kā arī citiem plānošanas dokumentiem. Stratēģiskais redzējums balstīts uz trūkumu un vajadzību analīzi, savukārt risinājumi vērsti uz efektīvu, ilgtspējīgu attīstību un rezultātiem. Definētie prioritārie virzieni un specifiskie atbalsta mērķi koncentrēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, kas dos vislielāko atdevi ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai.
Laikā no 2014. līdz 2020.gadam nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā.
Tāpat plānota investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, kā arī sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. ES fondu ieguldījumi plānoti arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm.
Finanšu ministrs atzīmēja, ka Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju ir izdevies "noturēt" līdzekļus infrastruktūrai. Latvija argumentējusi, ka mūsu valsts infrastruktūra ir atpalikusi salīdzinājumā ar ES, arī krīzes laikā tika samazināts finansējums ceļiem. EK ir ieklausījusies Latvijas argumentos, atzina finanšu ministrs.
Vilks arī atzīmēja, ka jaunajā ES apguves periodā ES fondu pārraudzība ir padarīta efektīvāka.
