Maija mēneša izskaņā atzīmējām Eiropas personāla vadīšanas asociācijas (EAPM) pasludināto Starptautisko personāla vadības dienu (International HR Day), ko Latvijā atzīmē jau otro gadu pēc kārtas. Eiropas personāla vadīšanas asociācija izvirzījusi vairākas nākotnes prioritātes: noteikt cilvēku kā primāro šajos krīzes apstākļos; nodrošināt attālināta un elastīga darba organizēšanu; veicināt labbūtību darba vietā, rūpējoties par kolektīva fizisko un garīgo veselību; iedrošināt virtuālās vides sadarbību un iesaisti; kā arī sniegt atbalstu darbiniekiem un organizācijām pielāgojoties jaunajiem "normālajiem" apstākļiem.
Arī Latvijā, lielākā daļa uzņēmumu izvirzījusi personāla vadību kā prioritāti, tādējādi uzsverot cilvēka faktoru. Tieši personāla vadība ir tā, kura izvirza cilvēku par galveno un svarīgāko veiksmes faktoru jebkuras uzņēmējdarbības ilgtspējīgā attīstībā.
Šodien personāla vadības nozarē tiek akcentētas divas būtiskas lietas – darbinieku iesaiste un labizjūta. Ārkārtīgi nozīmīga ir darbinieka iesaiste uzņēmuma lēmumos un darbībās, jo tieši šī darbinieka iesaiste sniedz motivāciju un attīstību gan uzņēmumam, gan pašam darbiniekam. Savukārt labizjūta ir tas, kā mēs emocionāli jūtamies savā darba vietā. Tā ir ļoti svarīga sajūta. Mūsu gadsimtā ienāk tādi jēdzieni kā stress, mobings, bosings un izdegšanas sindroms, tādēļ jo īpaši svarīgi ne tikai vērtēt darba efektivitāti, bet arī to kā visā šajā jūtas pats cilvēks un kādas ir viņa emocionālās sajūtas darba vietā.
Covid-19 straujā izplatība pasaulē, daudzas nozares piespieda ātri reaģēt uz notiekošo, cenšoties meklēt jaunus rīkus, kā nodrošinātu darbu. Tas atstāja iespaidu arī uz personāla vadības segmentu, jo darba vide visticamāk vairs nekad nebūs kā iepriekš.
Darba vide nenoliedzami sāk transformēties, un tā mainās visās nozarēs – gan izmaiņas klientu apkalpošanā tirdzniecības vietās, gan apmeklējums pie ārsta un tml. Neapšaubāmi visvairāk izmainījusies biroju dzīve – attālinātais darbs, ierobežojumi komunikācijā, atrašanās darba vietā divu metru attālumā. Droši vien nākotnē pilnīgi bez birojiem neiztiksim, taču tajos pavadītais laiks gan samazināsies. Darba laiks kā jēdziens jau šobrīd izzūd, jo mēs lasām darba e-pastus sēžot sastrēgumos savā automašīnā, mēs runājam ar kolēģiem un klientiem ārpus noteiktām darba stundām, tādejādi liels procents darba notiek ārpus noteiktā darba laika. Šī krīze katram vadītājam liek papildus izvērtēt savus vadības principus, savus cilvēkresursus. Mums attālinātais darbs būs norma.Tas skar mūs visus un paliks mūsu dzīvē.
Attālināto darbu daudzi vadītāji līdz šim nepieņēma vai skeptiski uztvēra, taču Covid-19 mūs piespieda pieņemt jaunos noteikumus, un attālinātais darbs jau šobrīd ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa.
Personāla speciālisti ir nepārtraukti dažādos pārmaiņu procesos, un tā šobrīd jau ir ikdiena. Ja vēl pirms pusgada mēs runājām, ka ir grūti atrast jaunus speciālistus, tad jau šobrīd tik daudz vairs nemeklē darbiniekus. Mēs nedaudz iepauzējam un pat pārskatām procesus un atbrīvojam darbiniekus. Pārmaiņas virza attīstību un nosaka kā procesi tiks realizēti nākotnē.
Personāla vadība nākotnē būs vairāk vērsta ne tik daudz uz cilvēku kā resursu uzņēmumā, bet vairāk uz cilvēku kā personību, ņemot vērā katra individuālās attīstības vēlmes. Darbinieki vairs negribēs strādāt uzņēmumos, kur netiek ņemtas vērā viņu vajadzības. Domāju, ka nākotnē mēs daudzus procesus uzticēsim tehnoloģijām un izmantosim to piedāvātās iespējas, vienkāršojot procesus un uzticoties tehnoloģijām, automatizējot daudzas lietas. Nākotnē izdzīvos un varēs attīstīties tikai tie uzņēmumi, kuru darbinieki mācīsies un pieņems pārmaiņas kā attīstības procesu. Personāla vadības profesionāļi ir tie, kuri vienmēr būs gatavi izmantot ko jaunu un meklēs dažādus risinājumus visām situācijām, izmantojot inovācijas, kas sniedz jaunas iespējas.
