Evija Tambaka: Vai starp ilgtspēju un peļņu ir liekama vienādības zīme?
Foto: Publicitātes foto

Pašlaik jau pietiekami droši iespējams prognozēt, ka ilgtspējas, t.i., vides, sociālo un korporatīvās pārvaldības kritēriju jeb ESG (Environmental, Social and Governance), ietekme uz investoru lēmumiem par ieguldījumiem vai, tieši pretēji, atteikšanos no investīcijām vienā vai otrā uzņēmumā turpinās palielināties.

Tas notiks tāpēc, ka pasaulē arvien vairāk tiek saskatītas globālās sasilšanas sekas, paaugstinoties jūru ūdens līmenim, paildzinoties sausuma periodiem u.c. Piemēram, tiek uzskatīts, ka ne vien tādās arābu un Āfrikas valstīs kā Katara, Irāna un Dienvidāfrika, bet arī Eiropas valstīs kā Beļģija, Spānija un Itālija ir augsta ūdens nepietiekamības iespēja. Tas nozīmē, ka arī kompānijām, kam nepieciešams liels ūdens resurss saimnieciskai darbībai, kā tas, piemēram, ir lauksaimniecībā un enerģētikā strādājošām kompānijām, ir jāiegulda ūdens pārstrādes un uzglabāšanas sistēmās, lai nodrošinātu arī nākotnē nepārtrauktu darbību.

Līdz ar to investori aizvien vairāk vēlas pārliecināties par uzņēmumu ilgtspēju un ar to saistītajiem riskiem. Turklāt, lai šo ESG integrācijas procesu paātrinātu investoru vidū, ESG faktoru izvērtēšanu aizvien stingrāk pieprasīs Eiropas Savienība, aktīvu pārvaldniekiem izveidojot standartus un prasības šajā jomā.

Teorija, kas pierāda sevi praksē

Klasiskā finanšu teorija atbilstoši slavenajam ekonomistam M. Frīdmanam norāda, ka vienīgā sociālā atbildība, kas kompānijai ir jāievēro, ir – jāgūst peļņa, un tā jāvairo ar jebkādiem legāliem līdzekļiem. Tomēr nesenāka teorija apliecina, ka, lai ilgtermiņā uzņēmums būtu pelnošs, ir jārespektē gan apkārtējā vide, gan sabiedrība, jo jebkurš uzņēmums ir atkarīgs no vides un sociāliem faktoriem.

Arī lielākajā daļā akadēmisko pētījumu zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka ESG risku novērtēšana un tam sekojoša rīcība to samazināšanai ilgtermiņā pozitīvi ietekmē biznesa rezultātus un ieguldījumu atdevi. Piemēram, reprezentatīvā apkopojošā pētījumā secināts, ka 60 procentos gadījumu uzņēmumu finanšu rezultāti ir augstāki tām kompānijām, kurām ir augstāks novērtējums ESG aspektos. Gandrīz 30 procentos gadījumu šī attiecība ir neitrāla, un tikai neliela daļa min negatīvu attiecību.1 Tātad arī akadēmiskā vidē valda uzskats, ka, jo ilgtspējīgāka kompānija, jo lielāka iespēja, ka tai būs labāki finanšu rezultāti.

Jāmācās no citu kļūdām

2019. gada sākumā sagruva milzīgs Brazīlijas kalnrūpniecības uzņēmumam "Vale" piederošs dambis, kas aizturēja toksiskus notekūdeņus. Bojā gāja simtiem cilvēku. Izrādījās, ka "Vale" darbībā tas bija atkārtots negadījums un pēc pirmā trauksmes zvana netika darīts pietiekami, lai izslēgtu varbūtību, ka vēlreiz notiks kas līdzīgs. Uzņēmums, kura apgrozījums 2018. gadā sasniedza 37 miljardus dolāru, nepietiekami investēja vides aspektu drošībā pat pēc darbinieku brīdinājuma, ka dambis ir bīstams. Rezultātā kompānijas akciju vērtība strauji kritās, zaudējot 19 miljardus dolāru. Morāle ir vienkārša – tie investori, kas rūpīgi izvērtēja ESG riskus, šādā uzņēmumā neieguldīja un naudu nezaudēja, turpretī tie, kam teju vienīgais kritērijs bija "Vale" finanšu rādītāji, pēc tam dārgi samaksāja par savu uzticēšanos.

Tie uzņēmumi, kas laikus gatavojas pārmaiņām, ilgtermiņā būs ieguvēji. Piemēram, Latvijas akciju sabiedrība "Balticovo" investēja ūdens filtru nomaiņā, lai gan nekādi normatīvie akti to neprasīja un investīcijas tūlītēju peļņu nenesa. Taču kompānijas vadība bija pārliecināta, ka tādā veidā uzņēmums nodrošinās pret avārijām un kaitējuma izdarīšanu videi un arī iespējamiem sodiem nākotnē.

Biznesa vide mainās

Tāpat jāuzsver, ka, piemēram, klimata izmaiņu ietekme uz biznesu tikai pieaugs. Ja pirms gadiem piecdesmit taupīšana uz vides rēķina biznesam parasti neradīja smagas finansiālas sekas, tad tagad ir skaidrs, ka tie uzņēmumi, kas investēs resursu un vides risku pārvaldībā, būs labāk sagatavoti pārmaiņām. Tāpēc šādi uzņēmumi investoru acīs ir drošāki un vairāk aizsargāti pret pēkšņām kataklizmām. Iespējamība, ka ar tādiem uzņēmumiem pēkšņi var notikt kaut kas ārkārtējs un varbūt pat traģisks, ir krietni mazāka nekā tiem, kas taupa uz vides drošības rēķina.

Katrs patērētājs ir investors, kas pieprasīs atbildīgu ilgtermiņa darbību

Jāņem vērā vēl kāda tendence – pieaug to cilvēku skaits, kam, iegādājoties produkciju, izvēloties darbavietu vai investējot savus brīvos līdzekļus, ir svarīgi, ka uzņēmums ir korporatīvi labi pārvaldīts, rūpējas par vidi un sociālajiem jautājumiem. Pagaidām varbūt tādu cilvēku nav daudz, taču, paaudzēm mainoties, viņu skaits augs. Piemēram, pēc mūsu pasūtījuma veikta "Norstat Latvia" pētījuma rezultāti liecina, ka 18 līdz 29 gadus vecu cilvēku vidū uzņēmuma rūpes par vidi ir svarīgas 24 procentiem aptaujāto. Visās vecuma grupās vidēji tas ir svarīgi 14 procentiem aptaujāto.

Tieši šiem jaunajiem cilvēkiem, kam svarīgi ne tikai tūlītēji finanšu ieguvumi un kam rūp pasaules ilgtspējīga attīstība, pensiju pārvaldītājs "CBL Asset Management" ir izveidojis 2. līmeņa pensijas plānu "CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura dalībnieku nauda tiek ieguldīta tādos uzņēmumos, kas ir ilgtspējas jeb ESG kritēriju līderi savā nozarē.

Piebildīsim, ka "CBL Asset Management" kā pirmā Latvijā bāzētā pensiju pārvaldes kompānija ir pievienojies ANO atbalstītajai deklarācijai par Atbildīgu investīciju principu ievērošanu un darbojas atbilstoši šiem principiem.

Mēs uzskatām, šie principi atbilst biznesa attīstības tendencēm un tāpēc kompānijām laikus jāsagatavojas ilgtspējīgas darbības stratēģijas ieviešanai un īstenošanai.

1 skat. Friede, G., Busch, T., & Bassen, A. (2015). ESG and financial performance: aggregated evidence from more than 2000 empirical studies. Journal of Sustainable Finance & Investment, 5(4), 210-233.

Source

DELFI Bizness

Tags

ANO Balticovo Eiropas Savienība Investīcijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form