Līdzšinējā atkopšanās ir atsaukusies arī darba tirgus perspektīvās, kas daudziem atgriezis interesi par darba tirgu. Rezultātā ir audzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kā arī nodarbinātības līmenis.
Tomēr joprojām cerību un atbilstošas informācijas trūkums ir bijis par iemeslu 25.4 tūkstošiem iedzīvotāju palikt ekonomiski neaktīviem. Palēninoties attīstībai un nespējot apgūt nepieciešamās prasmes, skepse par iespējām iegūt algotu darbu drīzumā varētu atgriezties. Nedaudz vairāk kā puse no visiem darba meklētājiem jeb 91,4 tūkstoši jau ilgstoši nav spējuši atrast darbu, kas liecina, ka no šīs grupas bez nepieciešamā atbalsta darbu spēs atrast tikai retais.
Darba tirgu objektīvi novērtēt ir sarežģīti. Visai neviendabīgais situācijas vērtējums saglabāsies, kur no vienas būs neatbilstošu prasmju un neatbilstoša atalgojuma trūkuma pretnostatījums. Neskatoties uz šo pretpastāvēšanu, bezdarbnieku rindas ruks arī trešajā ceturksnī, savukārt ceturtajā pozitīvās tendences tradicionāli varētu apstāties.
Izšķirošs būs ekonomikas attīstības noturība, ko draud lieki sabremzēt globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Saglabājoties nenoteiktībai, jaunu darba vieta rašanās būs ļoti lēna. Turklāt bez aktīvas un efektīvas nodarbinātības politikas uzlabojumi darba tirgū notiks gausi.
Tādēļ pārdomāti, bet jāturpina ceļš uz darbaspēka mobilizācijas valsts robežās veicināšanu un jāsniedz iespējas apgūt nepieciešamo kvalifikāciju. Valstiskā līmenī lielos vilcienos problēma ir apzināta, tomēr efektīvāk būtu fokusēties uz darba devēju tiešāki atbalstu, kas spētu mērķtiecīgāk sagatavot potenciālo darbinieku.