Rezultātā gada inflācija pēc divu mēnešu atrašanās mīnusos, nu atkal ir izrāpusies virs nulles un jūnijā bija 0,2%.
Lielākais inflāciju ietekmējošais faktors bija cenu kāpums pārtikai. Savukārt uz leju vilka cenu samazināšanās degvielai un telekomunikāciju pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka uz sakaru izmaksu samazināšanās efektu patērētājam, lai no tā iegūtu, ir jāprot izmantot.
Turpmākos mēnešus inflācijas kāpums uzrādīs nedaudz straujāku kāpumu, kam pamatā ir bāzes efekts, jeb izzudīs pērn samazinātā PVN efekts. Taču no otras puses, sākot ar jūliju, saruks dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu cenas, kas varētu pozitīvi ietekmē apkures rēķinus uzsākot apkures sezonu.
Soli pa solim, ar nelielu atkāpi ražas mēnešos, turpinās pieaugt pārtikas cenas. Rezultātā šā gada vidējā inflācija šogad varētu būt 0,5%. Nākamgad gaidāmas straujākas cenu pārmaiņas un inflācija pietuvosies 3% robežai. To virzīs kāpjošs spiediens paaugstināt darba samaksu un gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums mājsaimniecībām.
Kā arī sava loma būs eiro ieviešanai. Taču atvērts jautājums ir par ārējo faktoru ietekmi, jeb tas kā īstenosies globālās ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, tai skaitā eirozonas atgūšanās un kā reaģēs pasaules izejvielu tirgi uz gaidāmo monetāro stimulu ierobežošanas.
Ņemot vērā šo lielo nenoteiktību, respektīvi tas, cik patiesībā kas maksā, apstākļos, kas CB nolems par sadrukātās naudas apjomu izņemšanu, pastāv liels krasu cenu svārstību risks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
