Gašpuitis: pirktspējas uzlabojums ir niecīgs
Foto: Publicitātes foto

Kopumā vērojams mērens atalgojuma pieaugums, kas tikai nedaudz pārsniedz inflācijas rādītāju. Rezultātā pirktspējas uzlabojums ir niecīgs, kas liedz mājsaimniecībām būtiski uzlabot to finansiālo stāvokli un atspoguļojas salīdzinoši kritiskajā noskaņojumā.

Izglītības un nekustamā īpašuma nozares bija vienīgās, kas uzrādīja darba algas kritumu.

Sekojot tendencēm ekonomikā mēreni turpina pieaugt arī darba samaksa. Šā gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 467 lati, kas salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu uzrāda 3,7% pieaugumu. Straujāks darba samaksas pieaugums bija vērojams privātajā sektorā. Tomēr vidējais atalgojums sabiedriskajā, salīdzinot ar privāto, ir augstāks, attiecīgi 488 un 453 lati.

Lai arī izaugsmes prognozes ir tikušas pārskatītas pozitīvā virzienā, darba tirgus un samaksas attīstības perspektīvas straujus uzlabojumus šogad nesola. Darba samaksas vidējais pieaugums saglabāsies ļoti mērens 4-4,5% apmērā, kas pa nozarēm atšķirsies.

To noteiks ekonomikas tempu palēninājums, kā arī joprojām augstais bezdarba līmenis. Atsevišķos veiksmīgākos un darba spēka trūkumu izjūtošajos sektoros atalgojums kāps straujāk.

Līdz ar labākiem budžeta izpildes datiem pieaug spiediens paaugstināt algas sabiedriskajā sektorā, kas būtiskāk ietekmēs vidējo algu līmeni, jo uzreiz atspoguļosies statistikā. Lai arī algu palielinājums ir nepieciešams, ņemot vērā budžeta ierobežotās iespējas, to nāksies veikt selektīvi, nosakot prioritātes. Inflācijas kritums šogad ļaus pirktspējai uzlaboties lielākā mērā nekā pērn.

Tags

Darba samaksa Inflācija

Comment Form