Foto: LETA
Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu. Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīgi jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Stabilu gāzes plūsmu nodrošināšanai būtiska nozīme ir arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kuras loma būs sabalansēt gāzes plūsmas visa gada ietvaros. Ja līdz šim Inčukalna gāzes krātuvē dabasgāze tika iesūknēta vasaras sezonā un izsūknēta apkures sezonā, kad patēriņš ir vislielākais, tad šobrīd Inčukalna dabasgāzes krātuves režīms ir operatīvs – ikdienā pārslēdzot iesūknēšanu un izsūknēšanu, tiek balansētas visas Baltijas plūsmas.

Baltijas rīcība ir sinhrona ar visas Eiropas Savienības nostāju, un izaicinājums ir aizvietot Krievijas gāzi ar SDG piegādēm. Daudzas Eiropas valstis šobrīd aktīvi būvē jaunus un paplašina esošos SDG termināļus – Vācijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Grieķijā. Labā ziņa ir tā, ka vairāki jaunie termināļi jau ir izbūvēti, un tas ir noticis rekordlielā ātrumā. Mērķis visiem ir viens – mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Patlaban bilances novērtējums ir optimistisks – jau šobrīd ir liela pārliecība, ka gāzes pietiks ne tikai esošajai, bet arī nākamajai apkures sezonai. Primāri tas ir panākts, gandrīz pilnībā (ap 80 – 90 % līmenī) piepildot Eiropas gāzes krātuves. Tas savukārt rada atvieglojumu arī gāzes patērētājiem, jo decembrī un janvārī gāzes cena ir strauji samazinājusies, kas noteikti ir pozitīvs signāls ekonomikai.

Šādos ļoti mainīgos apstākļos arī AS "Latvenergo" ir pārorientējis dabasgāzes piegādes avotus. Lai to nodrošinātu, esam rezervējuši regazifikācijas kapacitāti 6 TWh gadā Klaipēdas SDG terminālī turpmākajiem desmit gadiem, kas nodrošina iespēju iegādāties dabasgāzi tieši no lielākajiem dabasgāzes ieguvējiem. Šim gadam aptuveni pusi no nepieciešamā gāze apjoma esam iepirkuši no ražotājiem ASV un Norvēģijā.

Ikgadējais regazifikācijas apjoms (6 TWh) nodrošina ne tikai AS "Latvenergo" nepieciešamo gāzes apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai TEC, daļa no šī apjoma būs pieejama arī mūsu klientu vajadzībām.

Tādējādi 2023. gadā AS "Latvenergo" palielinās savu aktivitāti tirdzniecībā, un papildus elektrībai tirgosim arī dabasgāzi. Zinot, ka šī gada 1. maijā atvērsies dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām, kā komersants iesim pie klientiem ar savu piedāvājumu, tādējādi veidojot konkurenci līdzšinējam dabasgāzes tirgotājam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!