Pēc sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) rekordiem 2021. gadā, pērn IPO darījumu aktivitāte ir kritusies gandrīz uz pusi – par 45% pēc darījumu skaita (1333 IPO darījumi pērn pretēji 2436 darījumiem 2021. gadā) un pat par 61% pēc piesaistīto investīciju apjoma (179.5 miljardi ASV dolāru pagājušajā gadā pretēji 459.9 miljardiem 2021. gadā). Eiropā rādītāji ir vēl sliktāki un IPO piesaistīto investīciju apjoms pērn kritās pat par 78%, bet darījumu skaits par 70%.
Kāpēc tā? IPO darījumi kopumā lielā mērā atspoguļo pasaules un reģionālo finanšu tirgu noskaņojumu, jo IPO faktiski ir optimismā, izaugsmē un investoru ticībā balstīti darījumi. Proti, kad uzņēmums dodas uz biržu, tas aicina investorus uzticēties tā attīstībai un novērtēt to cerībā, ka piepildīsies tā izaugsmes plāni. Paturot šo prātā, nav brīnums, ka investori jaunos biržas dalībniekos šobrīd ieguldīt negrib. Eiropā notiek karš, teju visu pasauli pārņem inflācijas krīze, valstis sacenšas ģeopolitiskā arēnā, bet centrālās bankas ceļ procentu likmes, kas samazina līdzekļu pieejamību un ceļ latiņu investīciju atdeves prasībām. Pagājušā gada IPO rezultāts šajā kontekstā ir tikai loģisks iznākums.
Karš un ģeopolitika iedragā IPO noskaņojumu
Krievijas iebrukums Ukrainā būtiski ietekmēja arī IPO darījumu klimatu tieši dēļ enerģijas cenām, kas pieauga Ukrainas kara rezultātā. Proti, pieaugot enerģijas izmaksām, pieaug uzņēmumu izdevumi un samazinās iedzīvotāju pirktspēja, un abi šie faktori ietekmē uzņēmumu vērtējumus, kas balstās uz nākotnes ieņēmumiem. Līdz ar to, krītas iespējamais investīciju apjoms IPO darījumam un uzņēmumiem jāpārvērtē, vai šajos apstākļos vispār vērst doties uz biržu. Te ir viens izņēmums – enerģijas cenu pieaugums deva labu iespēju doties biržā tieši enerģētikas uzņēmumiem, taču tas ir salīdzinoši neliels IPO tirgus segments.
Ir daudz arī specifiskāku faktoru, kas izskaidro IPO darījumu sabremzēšanos. Piemēram, ASV un Ķīnas attiecību saspīlējums ir samazinājis interesi par, piemēram, Ķīnas uzņēmumu kotēšanu ASV biržās. Kopumā pērn pārrobežu IPO darījumu, proti, tādu, kur uzņēmums no vienas valsts tiek kotēts citas valsts biržā, aktivitāte kritās par 61% salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Atsevišķi lielie darījumi notiek joprojām, taču stipri mazāk
Nav pārsteigums, ka šajos apstākļos krītas arī sevišķi lielo (virs 1 miljarda ASV dolāru) IPO darījumu skaits un mērogs. Pagājušajā gadā šādi darījumi bija vien 21 pretēji 82 gadu iepriekš.
Arī šajos apstākļos joprojām ir nozīmīgi darījumi, kas joprojām notiek, taču tie ir uzņēmumi, kas visdrīzāk ir pārliecināti, ka to piedāvājums ir tik pieprasīts, ka krīzes to neskar vai skar mazākā mērā. Šeit labs piemērs ir "Porsche AG" IPO darījums pagājušā gada septembrī, kas piesaistīja 8,7 miljardus ASV dolāru. Tāpat apjomīgs bija arī, piemēram "LG Energy Solution" 10,7 miljardu IPO Dienvidkorejā vēl pagājušā gada sākumā un "China Mobile" 8,2 miljardu ASV dolāru IPO Šanhajas biržā.
Darījumus nomaina gatavošanās un atgriešanās pie pamata rādītāju nozīmes
Finanšu tirgi un uzņēmumi, protams, neatmet cerību īstenot jaunus darījumus – tikai tie izmanto šo brīdi, lai gatavotos un gaidītu situācijas uzlabojumu. Tas, kas ir jauns šajā gatavošanās procesā ir papildus uzsvars uz uzņēmumu elastību un noturību dažādās krīzēs, kā arī padziļināta makroekonomisko rādītāju un valstu politiku izpēte. Tāpat šajos apstākļos IPO kandidātiem jāpievērš pastiprināta uzmanība saviem galvenajiem mērķa investoriem – proti tiem, kas var iegādāties lielu daļu akciju vai nosvērt par labu darījumam citus investorus. Uzņēmumi tātad nevar vairs paļauties, ka milzīgs skaits mazo un vidējo investoru izpirks to IPO akcijas tikai pozitīva saviļņojuma iespaidā.
Gatavojoties IPO, jāņem vērā vēl kāds faktors. Proti, pēdējā gada laikā būtiski ir samazinājusies lielo tehnoloģisko uzņēmumu akciju vērtība. Tie savā ziņā ir zaudējuši savu gandrīz neierobežota izaugsmes potenciāla svaru. Tas nozīmē, ka investori tagad vairāk pievēršas uzņēmumu tradicionālajiem pamata rādītājiem – ieņēmumiem, izdevumiem, reālistiskām tirgus prognozēm, pārbaudāmai inovāciju plūsmai, pārvaldībai. Lielā mērā šobrīd notiek IPO uzņēmumu un investoru noskaņojuma un pieejas “nolaišanās uz zemes”, kur valda vecie un stabilie ekonomikas un peļņas likumi. Šis jāņem vērā arī Latvijas IPO kandidātiem – mūsu biržas uzņēmumi ir caurmērā mazāki, taču uz tiem iedarbojas faktiski tie paši finanšu tirgu likumi.
